Novembris 2019  
P O T C P S Sv
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

 

Liepājas pilsētas Dome

KRISTĪGĀ PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE

Reģ.Nr.3001902785,Celmu ielā 4, Liepājā, LV-3405,tālr.63441699,63442102,

e-pasts: kristigais@liepaja.edu.lv

 

 

 

 

 

 

 

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

 


 

pirmsskolas izglītības iestādes  vadītāja

Inga Veiķeniece

 

LIEPĀJA

2018

 

 

 

Saturs

1.       Vispārīgs Kristīgās pirmsskolas izglītības  iestādes raksturojums. 3

2.       Izglītības iestādes darbības pamatmērķi 4

3.       Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos: 5

3.1        Mācību saturs –  Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas. 5

3.2        Mācīšana un mācīšanās. 6

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte. 6

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte. 9

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa. 11

3.3        Izglītojamo sasniegumi 12

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā. 12

3.4        Atbalsts izglītojamiem.. 13

3.4.1.Psiholoģiskais atbalsts un  sociālpedagoģiskaisatbalsts. 13

3.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana(drošība un darba aizsardzība) 15

3.4.3.Atbalsts personības veidošanā. 16

3.4.4.Atbalsts karjeras izglītībā. 17

3.4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijai 17

3.4.6.Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.. 18

3.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni 19

3.5.       Izglītības iestādes vide. 20

3.5.1. Mikroklimats. 20

3.5.2.Fiziskā vide un vides pieejamība. 22

3.6.       Izglītības iestādes resursi 24

3.6.1.       Iekārtas un materiāltehniskie resursi 24

3.6.2.       Personālresursi 25

3.7.       Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. 27

3.7.1.       Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana. 27

3.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība. 28

3.7.3.Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām.. 29

4.       Citi sasniegumi 30

5.       Turpmākā attīstība. 30

Pielikums. 33

 

1.                 Vispārīgs Kristīgās pirmsskolas izglītības  iestādes raksturojums

 

Liepājas Kristīgā pirmsskolas izglītības iestādes (turpmāk-izglītības iestāde) juridiskā adrese: Celmu 4,Liepāja LV-3405. Iestāde atrodas Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā.

·         Izglītības iestāde atvērta 1975.gadā kā uzņēmuma „ Lauma” 35.Bērnudārzs „Spolīte”;

·          1993.gada 1.jūlijā pašvaldība ar pilsētas valdes lēmumu to pārņēma savā pakļautībā kā iestādi, kura turpmāk realizēs kristīgās audzināšanas pamatprincipus. Tiek mainīts nosaukums : Liepājas Kristīgais bērnudārzs;

·         1993.gada 1.decembrī tika atvērta pirmsskolas grupa bērniem invalīdiem. Ar šo brīdi iesākās pirmie soļi bērnu invalīdu integrācijai izglītības iestādē ;

·         1998./1999.mācību gadā tika atvērta sākumskolas 1.klase ,līdz ar to mainās nosaukums : Liepājas Kristīgais bērnudārzs- skola;

·         1999.gadā piešķir nosaukumu :  Liepājas Kristīgā sākumskola-bērnudārzs;

·         2001.gadā sakarā ar bērnudārzu pārdēvēšanu par pirmsskolas izglītības iestādēm mainās nosaukums : Liepājas Kristīgā sākumsskola- pirmsskolas izglītības iestāde, realizējot 6 izglītības programmas;

·         2009.gadā sakarā ar iestādes reorganizāciju mainās nosaukums : Liepājas Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde.

2017./2018. mācību gadā iestādi apmeklēja 201 audzēknis vecumā no1,5-7 gadiem, no tiem 7 speciālās grupas audzēkņi.

Darbojas 11 grupas-Cālēni, Eņģelīši, Cerībiņa, Taurenīši, Mazputniņi, Pelēni, Spārītes, Magonītes, Bitītes, Rūķīši, Bizbizmārītes. Iestādē ir divas zāles ,sporta zāle un mūzikas zāle.

Pašlaik izglītības iestāde realizē divas izglītības programmas:

·         Pirmsskolas izglītības programma ( kods 01011111);

·         Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem(01015611).

 

 

 

 Izglītības iestādē izglītojamajiem piedāvājam apmeklēt:

·         Masiera pakalpojumus bērniem ar veselības problēmām( pamatojoties uz ģimenes ārsta rekomendācijām).

Pēcpusdienās piedāvājam iespējas piedalīties interešu izglītībā:

·         Tautisko deju pulciņš;

·         Sporta pulciņš;

·         Koriģējošās vingrošanas pulciņš;

·         Vokālo iemaņu,muzikālās dzirdes un ritma attīstīšana.

 

2.                 Izglītības iestādes darbības pamatmērķi

 

                        Izglītības iestādes vīzija:

 

Sabiedrībā pozitīvi vērtēta izglītības iestāde ar atbilstošu vidi, kurā pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās vienotībā.

Izglītības iestādes misija:

 

Komandas darbā un sadarbībā ar vecākiem, pedagoģiski un psiholoģiski pozitīvi labvēlīgā rotaļu un mācību vidē, ikvienā bērnā attīstām estētisko, intelektuālo,fiziskoaktivitāti,pilnveidojot katra bērna iekšējo vēlmi izzināt apkārtējo pasauli.

2017./ 2018.mācīgu gadā Liepājas Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde izvirzīja pamatmērķi:

 Organizēt Bērna pieredzē balstītu mācību procesu,kurā mācību satura integrācija saistīta ar praktisko,reālo dzīvi saistītā darbībā.

Pamatvirzieni:

1.Turpināt aktualizēt āra nodarbību organizēšanu, veicinot bērna aktīvo pēctecību un praktisko darbību.

2. Nodrošināt atbilstošu vidi mācību un audzināšanas procesā bērna mākslinieciski radošai darbībai,attīstot runas prasmi un kustības,iekļaujot latviešu tautas rotaļas,dejas,mūziku,folkloru.

3. Sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību:

·         Pašapkalpošanās un saskarsmes pieredzes veidošana

·         Bērna pozitīva pašvērtējuma veicināšana

4. Audzināt tikumisku ētisku attieksmi bērnam pašam pret sevi,savu ģimeni,dabu, darbu un savu Dzimteni.

 

 

 

3.                 Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos:

3.1            Mācību saturs –  Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas

 

Izglītības iestāde  īsteno divas izglītības programmas:

·         Vispārējā pirmsskolas izglītības programma

·         Speciālā pirmsskolas izglītības programma

Pirmsskolas izglītības iestāde īsteno arī divas iestādes vadītājas apstiprinātas programmas:

·         veselības mācības programma pirmsskolā (apstiprināta 03.09.2012.,

·         rīk.nr. 47-i )

·         kristīgās mācības programma pirmsskolā (03.09.2012., rīk.nr. 47-i)

 

Nr.

Izglītības programma

Izglītības

programmas kods

Licence Nr.

Izdošanas datums

Izglītojamo skaits

2016./2017.m.g

Izglītojamo skaits

2017./2018 m.g

1.

Pirmsskolas izglītības programma

01 01 11 11

V – 3195

17.12.2010.

191

   194

2.*

Speciālā pirmsskolas izglītības programma

izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem

01 01 56 11

V – 3196 

17.12.2010.

11

7

 

 Izglītības iestāde mācību procesu īsteno atbilstoši licenzētājām izglītības programmām un vadītājas apstiprinātajām programmām, pamatojoties uz Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām ( MKnoteikumi Nr.533 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”no 31.07.2012.)

Katra izglītības programma atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Izglītības programmas apguves valoda – latviešu. 

Kārtējā mācību gada septembrī izglītības iestādes vadītāja vietnieks izglītības jomā sastāda nodarbību sarakstu, kuru apstiprina iestādes vadītājs.

Iestādes pedagogi pārzina valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pirmsskolas izglītības mācību satura programmu, integrēto mācību programmu sešgadīgiem bērniem, mērķus, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus, izglītojamo sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.

Vadoties pēc pirmsskolas izglītības vadlīnijām un īstenojamās izglītības programmas,pedagogi mērķtiecīgi plāno mācību procesu, izstrādājot tematiskos plānus nedēļai un rotaļnodarbības plānu dienai. Regulāri pilnveido mācību un uzskates līdzekļus, izvēlas arvien modernākas mācību metodes. Organizē koleģiālos vērojumus, piesakās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Sadarbībā ar iestādes vadību pedagogi veiksmīgi plāno satura apguves secību, izvēlas piemērotus mācību līdzekļus, metodes, vērtēšanas formas, integrējot tās visās nodarbībās, paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju.

Pedagogi regulāri “Pirmsskolas skolotāja pedagoģiskā procesa plānošanā” plāno un veic individuālo darbuar izglītojamajiem - darbu ar talantīgiem bērniem un darbu ar bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība prasmju apguvē

.Speciālajā grupā katram bērnam ir “Individuālā darba dienasgrāmata”. Katru dienu iestādē ar izglītojamajiem, kuriem ir runas traucējumi, strādā divi logopēdi, speciālajā grupā arī speciālais pedagogs un masieris. Sporta nodarbības vada sporta skolotājs.

Nodarbību slodzes atbilst normatīvo aktu prasībām.

Vienas tēmas apguvei tiek plānotas 2-3 nedēļas. Mācību saturā tiek vispusīgi un pēctecīgi iekļautas tēmas, kas veido izglītojamo attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību, valsti, audzinot krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus.

Izglītības iestāde nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiālo bāzi unmācību literatūru, sistemātiski to pilnveidojot. Vadība sniedz informatīvo atbalstu un nodrošina nepieciešamos resursus . Vadība un pedagogi savstarpēji sadarbojas darba procesa pilnveidē. Pedagogiem ir iespēja iepazīties ar citu pirmsskolas izglītības iestāžu pieredzi, kā arī dalīties ar savu pieredzi mācību materiālu izstrādē. Regulāri tiek apmeklēti profesionālās pilnveides kursi, pedagoģiskās un metodiskās sanāksmes.  Pedagogi veiksmīgi piedalās Liepājas Izglītības pārvaldes organizētajos konkursos un starptautiskajos projektos.

 

 

Secinājumi:

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi pārzina pirmsskolas izglītības vadlīnijas, to  nozīmi pirmsskolas izglītības programmas realizēšanā, regulāri plāno savu darbību, veic koleģiālos vērojumus, kopējo pasākumu analīzi, izmanto inovatīvos mācību līdzekļus mācību procesā.

Iestādē ir atbalsta personāls. Sporta nodarbības vada sporta skolotājs.

Pedagogi veic pašvērtējumu.

 

 

Turpmākā attīstība:  

Pedagogi plāno mācību saturu atbilstoši kompetenču izglītības sistēmai.

Rotaļnodarbībās izmanto diferenciāciju un individualizāciju, pilnveidojot individuālo bērnu darbības dokumentēšanu.

Pilnveidot grupu audzināšanas plānu atbilstošam mācību gadam

Aktualizēt veselības programmas realizēšanu.

 

 

Vērtējums: 

Ļoti labi             

 

3.2            Mācīšana un mācīšanās

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte

 

Iestādē ir stabils un kvalificēts pedagogu kolektīvs, notiek sekmīgs pedagogu tālākizglītības process. Pieredzes apmaiņas braucienos ir gūta vērtīga pieredze mācību metožu daudzveidīgā pielietošanā, metodisko darbu izstrādāšanā.Pirmsskolas izglītības pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanās un mācīšanas vienotībā, sekmējot izglītojamo vispusīgu attīstību.Pedagogi pedagoģiskajā procesā, atbilstoši izglītojamo vecumam, saprotami izskaidro rotaļnodarbības mērķus, uzdevumus, rosina izglītojamiem izteikt savu viedokli, analizēt, domāt, secināt, pilnveidot savu pieredzi, patstāvīgi darbojoties. Veidojot sadarbības prasmes, izglītojamo darbs tiek organizēts gan pāros, gan apakšgrupās, sniedzot nepieciešamo atbalstu, risinot problēmas.

Atbilstošu sava vecuma grupai pedagogi izstrādā nedēļas pedagoģiskā darba  plānu. Plānus elektroniski iesniedz vadītājas vietniecei izglītības jomā apstiprināšanai. Nedēļas mācību plāni atrodas pie pedagogiem grupā. Šie plāni ir izlikti arī grupu vecāku stendā, dodot iespēju vecākiem ar tiem iepazīties un sekot mācību procesam.

Izglītojamie par mācību uzdevumiem un aktuālo jautājumu tiek informēti rīta apļa laikā, ievadot rotaļnodarbības.

Aktuālā informācija tiek izplatīta ieinteresējošām pusēm (pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem,)ievietojot togrupu informācijas kastītēsvai arī pārsūtot elektroniski. Tiek sekots jaunākajai IZM, VISC un Skola 2030 informācijai un ieteikumiem, kurus iestādes pedagogi, izstrādājot grupu mācību plānus iekļauj mācību procesā. To izpildei seko iestādes vadītāja un vadītājas vietniece izglītības jomā.

Mācību apguves iespējas tiek nodrošinātas atbilstošā darba vidē, ievērojot izglītojamo vecuma īpatnības, kas sekmēikviena izglītojamā labsajūtu un piederības sajūtu. Katra izglītojamo vecuma grupas telpa iekārtota funkcionāli, nodrošinot ar ikdienā izmantojamām rotaļlietām un materiāliem, ir pietiekoša vieta kustību aktivitātēm un izglītojamo radošai darbībai. Mācību vide ir iekārtota atbilstoši apgūstamajam mācību saturam un izglītības iestādes resursiem. Darbā ar izglītojamajiem tiek izmantota noteikta darba kārtība un ritms (dienas organizācija un nodarbību tīkls), lai sekmētu bērnu pašregulācijas un patstāvības veidošanos.

Galvenais izglītojamodarbības veids pirmsskolā ir rotaļa.Lai motivētu izglītojamos darbam, tiek izmantotas dažādas metodes un paņēmieni, ņemot vērā izglītojamo intereses: rīta aplis, individuālais darbs, darbs pa pāriem un grupās, klausīšanās, stāstīt mācīšana, vingrinājumi roku pirkstu sīkās muskulatūras attīstībai, mūzikas un fiziskās aktivitātes,dinamiskās pauzes,situāciju rotaļas, didaktiskās spēles, lomu sižeta rotaļas, mākslinieciskā darbība, rotaļnodarbības dabā, muzejā, bibliotēkā, organizē izglītojošas un pētnieciskas pastaigas, ekskursijas, projektus. Rotaļnodarbību laikā notiek pētnieciski eksperimenti ar ūdeni, smiltīm, dažādiem materiāliem (koks, plastmasa, papīrs, u.c.), augiem (no sēklas līdz briedumam), izdarot secinājumus. Notiek laika apstākļu novērošana, izdarot secinājumus par to ietekmi uz augu, dzīvnieku un cilvēku dzīvi (gadalaiku maiņa).Rotaļnodarbībās un ārpus nodarbību laikā, strādājot individuāli vai grupās ar izglītojamajiem, pedagogi izmanto gaismas galdus, gaismas molbertus, mākslas smilšu rāmi, interaktīvo tāfeli, radošuma sienu, līdzekļus eksperimentu veikšanai un dabas izpētei, izdales materiālus, kas palīdz veikt nodarbībās izvirzītos uzdevumus,un palīdz atklāt noteiktu tēmu vai iegūt informāciju, kas rosina izglītojamajos vēlmi to izzināt padziļināti kopā ar vecākiem mājās. Izglītojamie tiek virzīti uz pozitīvu rezultātu.Pedagogi mācību procesā cenšas nodrošināt saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm. Pedagogi atbalsta un attīsta izglītojamo ierosmes, ļauj kļūdīties un labot savas kļūdas, nekritizējot un nepazemojot izglītojamā pašcieņu.

Rotaļnodarbību laikā notiek atgriezeniska saite starp pedagogu un izglītojamo: 

-          jautājumi un atbildes no abām pusēm,

-          uzdevuma vai vingrinājuma uzdošana un izpilde (pedagoga vērtējums un izglītojamā pašvērtējums par veikumu un prasmju apguvi),

-          izglītojamo vēlmju uzklausīšana (ieinteresējošā temata padziļināta vai papildus aplūkošana, pētīšana),

-           praktiska darbošanās, sekmējot izglītojamo saskarsmes un sadarbības prasmju attīstību.

Pedagogi veic pedagoģiskos vērojumus, lai novērtētu izglītojamo sasniegumus mācību procesā un izvirzītu uzdevumus tālākai darbībai. Analizējot rezultātus, tiek ņemtas vērā izglītojamā individuālās spējas.

Metodiskais darbs tiek organizēts saskaņā arpirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa galvenajiem pamatnosacījumiem:

 - ievērot izglītojamā vajadzības, intereses un spējas, kā arī nodrošināt viņa individuālo attīstību, ja nepieciešams, izstrādājot individuālu mācību plānu;

 - sekmēt izglītojamā pozitīvu pašizjūtu drošā un attīstību veicinošā vidē;

 - nodrošināt izglītojamā, pedagogu un vecāku vai izglītojamālikumisko pārstāvju sadarbību.

Pedagogi iesaistās mācību līdzekļu izstrādē, ko izmantot mācību procesā: rotaļlietas, izdales materiāli, didaktiskās spēles, burtu un ciparu kartītes, dzīvnieku un priekšmetu atveidojumi ēnu spēlēm, galvu maskas, u.c.  Tie ir piemēroti katrai vecuma grupai un tiek izmantoti rotaļnodarbībās un ārpus nodarbību aktivitātēs (rotaļās, uzvedumos, sporta aktivitātēs). Iestādē organizējam vairākus pasākumus kopā ar vecākiem, vecvecākiem (Tēvu diena, Sirsniņdiena, Sporta svētki u.c.)

Lai rotaļnodarbību process būtu efektīvāks, 5 – 7 gadus vecu bērnu grupās rīta cēlienā strādā divi pedagogi.

Izglītības iestāde izstrādā audzināšanas plānu 3 gadiem un konkrētajam mācību gadam.

Programmas īstenošanā iekļauti arī audzināšanas uzdevumi, kuri atspoguļoti pedagoga dienasgrāmatā “Pirmsskolas skolotāja pedagoģiskā procesa plānošana”. Izglītojamie veido attieksmi pret sevi, citiem, savu darbību, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.Audzināšanas darbs vērsts uz to, lai izglītojamajiem būtu visaptveroša izpratne par vērtībām un veidotos vērtējoša attieksme un atbildība par savu rīcību.

Audzināšanas darbs pirmsskolā notiek visas dienas garumā savstarpējās attieksmēs, rotaļājoties, mācību procesā, dažādu situāciju risināšanā, pasākumu norisē, svētku svinēšanā. Katrā grupā ir izvietoti uzvedības noteikumi izglītojamiem, kuri katru rītu tiek pārrunāti.

Pedagogi ievēro kristīgās atziņas par pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanu, sekmē izglītojamo garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespējas veidot personiskas attiecības ar Dievu un kristīgās vērtībās pamatotu rīcības motivāciju ikdienas situācijās.

Iestāde martā “Radošuma nedēļā” organizē „Citāda mācību diena”.

Sporta pedagogs 1x divos mēnešos organizē izglītojamajiem sporta izpriecas, pavasarī Latvijas veselības nedēļas ietvarā organizē Veselības nedēļu, pavasarī sešgadnieku grupu izglītojamajiem kopā ar ģimeni organizē Ģimenes dienas Sporta svētkus, pirmajā pusgadā sadarbībā ar LOC 5-6 gadīgie izglītojamie apguva peldēšanas prasmes LOC baseinā. Otrajā pusgadā uzsākta sadarbība ar Liepājas Futbola klubu, organizējot 5 – 6 gadīgiem izglītojamajiem iestādē 1x nedēļā nodarbības futbola pamatu apgūšanā.

Mūzikas pedagogs sagatavoja speciālās grupas bērnus ikgadējam Sociālā dienesta rīkotajam koncertam “Ziemassvētku brīnumu gaidot”.

Pedagogi izglītojamos rosina vērtēt savu darbību mācību procesa laikā un pēc mācību procesa, analizējot savu veikumu, izvēloties piedāvātos vērtēšanas materiālus (emociju sejiņas, krāsu kodus…..) un aprakstot vārdiem: kas izdevies, kas sagādāja grūtības, kas patika, kas nebija interesanti.

Izglītojamo mācību sasniegumu rezultātus apkopo 2x mācību gadā bērna sasniegumu vērtēšanas kartēs – pirmajā pusgadā un noslēgumā, veidojot atskaites un analizējot katra izglītojamā sasniegumus, prasmju un spēju attīstību. Izglītojamo sasniegumu rezultāti tiek atspoguļoti diagrammu veidā .( Pielikums nr.1, nr.2)

Izglītojamo ikdienas apmeklējums tiek fiksēts grupas žurnālā.

 

Stiprās puses:

Pedagogi pārzina un strādā atbilstoši pirmsskolas izglītības programmas prasībām, strādā ar mūsdienīgām interaktīvām metodēm.

.Pirmsskolas izglītības pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanās un mācīšanas vienotībā, sekmējot izglītojamo vispusīgu attīstību

 

Turpmākā attīstība:

Apgūt un izmantot mācību procesā jaunās tehnoloģijas.

Izmantot mācību metodes, kuras nodrošina saikni ar reālo dzīvi un kompetenču  pieejas veidošanu izglītībā.

Piemērot uz izglītojamo virzītu mācīšanas stilu un mācību tempu pēc katra izglītojamā spējām, ņemot vērā viņu individualitāti.

Veicināt mācību vides veidošanu atbilstoši tēmai, rotaļnodarbības mērķim un uzdevumiem, lai veicinātu izglītojamo mācīšanās spējas un patstāvību.

Sekmēt izglītojamo motivāciju, atbalstot viņus pedagoģiskajā procesā

 

 

Vērtējums: 

Ļoti labi

 

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte

 

Informācija par mācību procesu regulāri tiek sniegta izglītojamo vecākiem. Vecāki vecāku sapulcē vai individuāli iepazīstas ar pirmsskolas izglītības mācību satura programmā izvirzītajiem uzdevumiem, ar pirmsskolas iekšējiem kārtības noteikumiem, dienas organizāciju, rotaļnodarbību sarakstu un plānoto saturu.  5-6 gadīgo izglītojamo vecāki  vecāku sapulcē tiek informēti par obligātās apmācības uzsākšanas būtiskiem jautājumiem. Savukārt 6-7 gadīgo izglītojamo vecāki tiek iepazīstināti ar sasniedzamajiem rezultātiem izglītojamajam beidzot pirmsskolas izglītības iestādi. Vecāki izglītojamiem iegādājas individuālos mācību piederumus (zīmēšanas, aplikāciju papīru, zīmuļus, līmi, šķēres, plastilīnu), ko ikdienā izmanto rotaļnodarbībās, apgūstot mācību uzdevumus dažādās jomās. Tas tiek saskaņots ar izglītības padomi pirmsskolas iestādes izglītības padomes sēdē.

Rīta apļa laikā izglītojamie iepazīstas ar dienas uzdevumiem un noteikumiem to veikšanai. Tiek pārrunāti šo noteikumu ievērošanas principi, izdarot secinājumus par to nepieciešamību veiksmīgai un produktīvai jaunu zināšanu un prasmju ieguvei izglītības iestādē.

Par mācīšanas kvalitāti liecina iepriekšējā mācību gadā apkopotā pedagogu vadīto rotaļnodarbību informācija un pedagogu koleģiālo vērojumu analīze.

Izglītības iestādē izglītojamajiem ir pieejama mūzikas zāle, kurā notiek mūzikas nodarbības un dažādi pasākumi, svētki. Mūzikas zālē atrodas arī interaktīvā tāfele, kuru periodiski pedagogi izmanto mācību procesā. Atsevišķi ir arī sporta zāle sporta nodarbībām un dažādām sporta aktivitātēm. Sporta zālē ir arī atsevišķi nodalīta “Mīkstā zāle” ar bumbiņvannu un dažādu inventāru fiziskai attīstībai, kuru īpaši izmanto speciālās grupas izglītojamie un 1,5 – 3 gadīgo grupu izglītojamie.

Grupās ir izveidoti 3 dažādi aktivitāšu centri, kuru saturs tiek periodiski mainīts.Pedagogi nodrošina mācīšanās procesa saikni ar reālo dzīvi. Mācību saturu īsteno atbilstoši mūsdienu aktualitātēm.

Rotaļnodarbību procesā pedagogi veiksmīgi veido dialogu ar izglītojamajiem, rosina izglītojamos izteikt savu viedokli, izvērtēt rezultātu, secināt un pieņemt lēmumu, veido pozitīvu attieksmi pret mācīšanās procesu. Pedagoģiskajā sēdē tiek izvērtēti izglītojamo sasniegumi.

Izglītojamie aktīvi iesaistās mācību procesā, darbojas integrētajās rotaļnodarbībās, projektos, taču ir izglītojamie, kuriem nepieciešama papildus motivācija. Pedagogi un iestāde kopumā palīdz vecākiem sniegt atbalstu izglītojamajam mācīšanās procesā.

            Izglītības iestādē sistemātiski un mērķtiecīgi apkopo informāciju par katra izglītojamā sasniegumiem, to izvērtē un izmanto tālākā mācību procesa organizēšanā.

Izglītojamo mācību sasniegumi tiek atspoguļota grupu skolotāju atskaitēs, veicot aprakstošu analīzi un rezultātus attēlojot grafiski. (Pielikums Nr.1;Nr.2). Izglītojamo sasniegumus vērtē pēc mācību satura, kurš veidots  saskaņā ar valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

Pedagogi plāno un nodrošina individuālo darbu, papildus uzmanību veltot izglītojamiem ar talanta iezīmēm un izglītojamiem ar dažādām grūtībām.

Izglītojamo kavējumi tiek fiksēti katrā grupā atsevišķi, atzīmējot tos grupas žurnālā. Izglītojamo kavējumi tiek regulāri izvērtēti, un, ja nepieciešams, tad risinājuma meklējumos iesaista sociālo pedagogu un iestādes Atbalsta grupu.

Pēcpusdienā izglītojamajiemiestādē ir iespēja apmeklēt interešu izglītības pulciņus – dejas, dziedāšana un sports. Deju un mūzikas pulciņa dalībnieki 2x gadā (Ziemassvētki un mācību gada noslēgums)  gatavo koncertu vecākiem.

Atbilstoši iestādes ikmēneša pedagoģiskā darba plānam izglītojamiem notiek dažādi tematiski pasākumi, gadskārtas un Baznīcas gada svētku svinēšana.

Izglītojamie, pārsvarā visi, sasniedzot 7 gadu vecumu, ir optimālā līmenī apguvuši pirmsskolas izglītības mācību saturu, lai veiksmīgi turpinātu mācības nākamajā pakāpē – 1. klasē.

Mācību gada sākumā  pedagoģiskajā sēdē tiek apspriesti un analizēti mācību procesā izmantojamie mācību līdzekļi un materiāli, lai tie atbilstu izglītojamo vecumposmam, spējām un katrai konkrētai aktivitātei.

Mūsdienu izglītojamam ir svarīgi apzināties, ka mācīšanās ir prasmju, iemaņu un zināšanu patstāvīga apgūšana, kur pedagogs ir palīgs.

 

 

Stiprās puses

Izglītojamie zina un izprot mācību darbam izvirzītās prasības.

Pedagogi nodrošina sava darba plānošanas un izvērtēšanas kvalitāti un atbild par rezultātiem.

Nodrošināta individuāla pieeja mācīšanās procesā.

Izglītības iestādē izglītojamajiem ir pieejama mūzikas zāle un sporta zāle.

 

Turpmākā attīstība

Ieviest pedagoģijas apmācības pamatprincipu “Palīdzi man darīt pašam”.

Veicināt izglītojamo līdzatbildību par mācīšanās procesu un rezultātu.

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

 

Lai sekmīgi organizētu pedagoģisko procesu, pedagogam regulāri jānovērtē, kas izdevies, kam atkārtoti jāpievērš uzmanība, kas jādara tālāk.  Svarīgi ir novērtēt izglītojamā sasniegumus, tāpēc regulāra mācīšanas un mācīšanās vērtēšana ir neatņemama pedagoģiskā procesa sastāvdaļa.

Pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Izglītības programmas apguves laikā izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņu darbībā un sasniegumos. Pedagogi , pozitīvi vērtējot, vada izglītojamo darbību, uzteic katra izglītojamā darbību un veikumu, kā arī norāda uz kļūdām , iesakot kā to labot.Izglītojamo ikdienas darbības rezultāts ir redzams viņu veiktajos darbos mācību procesa laikā un ārpus nodarbību laikā.

Pedagogs pedagoģiskā procesa vērtēšanu veic novērojot, jautājot, klausoties un analizējot izglītojamā darbus.

Izglītojamo darbi tiek novietoti tiem paredzētā vietā (izstāde ģērbtuvē), un dienas beigās izglītojamais to var nest līdzi uz mājām.

Pedagoģiskajā procesā savus sasniegumus vērtē arī pats izglītojamais.Pašvērtējums ir viens no personības pašapziņas izpausmes veidiem, kuram ir liela nozīme izglītojamā personības veidošanā.

Vērtēšanas metodes atbilst izglītojamo vecumam, kas atbilst likumdošanā noteiktām prasībām.

Izglītības iestāde ir izstrādājusi bērna sasniegumu vērtēšanas kartes, kurās 2x gadā tiek veikti ieraksti. Vērtējums tiek norādīts sekojošās jomās-sociālā,  fiziskā, psihiskā attīstība un mūzika.

Vērtēšanas procesā iegūto informāciju pedagogi izvērtē, lai izmantotu mācīšanas un mācīšanās procesa turpmākai attīstībai un plānošanai.

            Vērtējuma uzskaiti pārrauga un kontrolē iestādes vadītāja un vadītājas vietniece izglītības jomā.

Reizi gadā (janvārī), bet sešgadnieku grupām divas reizes gadā (janvārī un aprīlī) notiek individuālās tikšanās ar vecākiem. Tajās vecākus informē par bērna sasniegumiem pirmsskolā, norāda, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai izglītojamais apgūtu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Pirms tikšanās aizpildītas bērna sasniegumu vērtēšanas kartesvecāki saņem e-pastā.

Vecākiem tiek nodrošināta regulāra informācija par bērnu sasniegumiem un arī neveiksmēm.

Rotaļnodarbības kvalitātes vērtēšanai skolotāji veic pedagoģiskā procesa fiksēšanu fotogrāfijās un video. Šī informācija tiek ievietotakatras grupas Facebook, WhatsApp inbox.lvslēgtajā grupā. Ar šo informāciju var iepazīties attiecīgās grupas vecāki un iestādes vadītāja un vadītājas vietniece izglītības jomā.

 Mācību gada beigās vadītājas vietniece izglītības jomā veido prezentāciju “Gada grāmata”, atklājot pedagoģisko procesu un gada uzdevumu realizāciju fotogrāfijās. Ar šo “Gada grāmatu” visi skolotāji tiek iepazīstināti mācību gada noslēguma pedagoģiskajā sēdē.

Beidzot izglītības iestādiizglītojamo vecāki saņem pedagogu rakstisku pirmsskolas izglītības satura apguves vērtējumu. Tajā atspoguļoti izglītojamā sasniegumi fiziskajā, sociālajā un  psihiskajā attīstībā.

 

 

Stiprās puses

Regulāri tiek izvērtēts skolotāju un izglītojamo darbs.

Izglītības iestādē ir izveidota izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

Izglītības iestādē ir noteiktas un tiek ievērotas vienotas prasības mācību sasniegumu vērtēšanai.

Izglītojamo vecāki pārzina vērtēšanas kārtību.

Vecākiem tiek nodrošināta regulāra informācija par bērnu mācību sasniegumiem.

Izglītojamo vecāki tiek informēti par izmaiņām MK noteikumos, kas attiecas uz pirmsskolas izglītības iestādes darbības procesu un izglītojamiem.

 

 

Turpmākā attīstība:

Strādāt atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības jaunākajām vadlīnijām un MK noteikumiem, kompetenču pieejām balstīta pirmsskolas izglītības satura īstenošanā.

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

3.3            Izglītojamo sasniegumi

 

3.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

 

Izglītojamo sasniegumi ikdienā tiek uzteikti mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos. Izglītojamo sasniegumi tiek pozitīvi  novērtēti arī ar  uzlīmītēm , smaidiņiem.            Izglītojamie saņem pateicības no vadītājas vietnieces izglītības jomā iestādes ietvaros rīkotajos konkursos un pasākumos.Saņemta pateicība no Latvijas Sporta federācijas par piedalīšanos Latvijas veselības nedēļā. Pateicība no Liepājas Kultūras pārvaldes par piedalīšanos Liepājas 391.dzimšanas dienas svētku noskaņas radīšanā, kā arī sadzirdētajām un zīmējumos attēlotajām ‘Liepājas balsīm”.No Liepājas Bērnu un jauniešu centra esam saņēmuši pateicību par dalību zīmējumu konkursā – izstādē “Mana varavīksne pāri manai Latvijai”, Liepājas pilsētas dome ir izteikusi pateicību par muzikālo dalību koncertā “Ziemassvētku brīnumu gaidot”. Par aktīvu un radošu līdzdalību izstādē “Zem profesijas cepures” esam saņēmuši pateicību no Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes. No valsts izglītības attīstības aģentūras esam saņēmuši diplomu par aktīvu piedalīšanos Karjeras nedēļas pasākumā ‘Profesiju kompass”. Pateicība no Liepājas pilsētas domes par radošuma nedēļu- “Skan vēja zvani Liepājā”, “Nes mani vēl, nes mani mūžam”, “Liepāja – Latvijas simtgades līkločos”. Saņemta pateicība no biedrības “Latvijas zaļā josta” par piedalīšanos izlietoto bateriju un makulatūras vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai”.

Mūsu iestādes izglītojamais ieguva 1.vietu mazo vokālistu konkursā Cālis 2018”

 

 

Stiprās puses

Izglītojamie aktīvi piedalās gan pilsētas, gan valsts izsludinātos konkursos, piedalāmies izstādēs un dažādos piedāvātajos pasākumos.

 

 

Turpmākā attīstība

Piedalītiespilsētas, novada un valsts piedāvātajos pasākumos.

 Organizēt pasākumus pie sevis, aicinot citu iestāžu izglītojamos un pedagogus ciemos.

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

3.4            Atbalsts izglītojamiem

3.4.1.Psiholoģiskais atbalsts un  sociālpedagoģiskaisatbalsts

 

Izglītības iestādē darbojas šāds atbalsta personāls: medmāsa, logopēds, logopēds-speciālais pedagogs,  sociālais pedagogs, masieris, sporta skolotājs, mūzikas skolotāji, vadītāja, vadītājas vietniece izglītības jomā, kuri sniedz atbalstu izglītojamiem. Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi izglītojamiem un sūdzības izskatīšanas kārtības noteikumi.

Pedagogi veic mācīšanās rezultātu un personības attīstības izpēti, kā rezultātā izsecina, kādsatbalsts nepieciešams. Tiek informēti vecāki un ieteikti risinājumi. Vajadzību gadījumā pedagogi izstrādāindividuālā darba plānu.

Iestādē strādā logopēde, kas izvērtē un noskaidro, kādi runas traucējumi ir izglītojamajiem un ieplāno individuālo darbu ar katru audzēkni vai grupās, kam ir līdzīgas problēmas, lai sniegtu palīdzību izglītojamiem. Logopēdam ir savs kabinets kas iespēju robežās aprīkots ar nepieciešamo inventāru.

Iestādē darbojas grupa izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Grupā darbojas 2 pirmsskolas skolotāji un aukle, kā arī rīta cēlienā  logopēds-speciālais pedagogs un masieris.

Logopēds-speciālais pedagogs izglītojamiem māca pašapkalpošanās prasmes, palīdz pilnveidot saziņas prasmes, veicina runas attīstību.

Masieris darbojas saskaņā ar ārsta norādījumiem un veic masāžas gan šīs grupas, gan arīpārējo grupu  izglītojamiem.

Sākot ar 2017./2018. m. g. iestādē darbojas sociālais pedagogs, kurš sadarbojas ar iestādes grupu pedagogiem un citiem darbiniekiem, apzin izglītojamo problēmas un vajadzības un iesaistās to risināšanā. Liepājas Kristīgajā pirmsskolas izglītības iestādē ir nepieciešamie cilvēkresursi izglītības programmas īstenošanai.

Izglītības iestādē tiek analizēta izglītojamo uzvedība, tai skaitā,  tiek diagnosticētas un risinātas izglītojamo uzvedības problēmas un vardarbības gadījumi. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti resursi no citām institūcijām. Izglītojamajam ar problemātisku uzvedību tiek iekārtota lieta, kura atspoguļo sociālā darbinieka veiktās darbības, kuras veiktas risinot izglītojamā problēmu, lai viņš veiksmīgāk iekļautos pirmsskolas izglītības iestādes grupā. Tiek veikts sociāli pedagoģiskais darbs ar izglītojamā vecākiem.

Izglītības iestāde informē izglītojamos par vardarbības jautājumiem, tās veidiem, izpausmēm un rīcību vardarbības gadījumos izglītojamiem saprotamā valodā. Grupu pedagogi veic izglītojošo darbu ar izglītojamiem, māca konstruktīvi atbrīvoties no dusmām, izrunāties ar pāridarītāju, māca atpazīt savas izjūtas, nosaukt tās vārdos, runāt par to, kā izglītojamais jūtas, māca pateikt ,,nē’’. Izglītojamie tiek informēti, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

Pedagogi kā atbalsta personāls ir līdzās katru dienu, risina dažādus gan ar mācību procesu, gan ar uzvedību saistītus jautājumus, regulāri tiekas ar vecākiem, pārrunā un risina problēmas, sniedz atbalstu izglītojamiem un vecākiem.

Iestādē kā atbalsta personāls darbojas arī medmāsa, kas  veic izglītojamo profilaktisko apskati, izglītojamo uzskaiti un saskaņo ēdienkarti ar ēdināšanas uzņēmumu un palīdz izveidot ēdienkarti atbilstoši izglītojamo diētām. Medicīnas darbiniekam ir laba sadarbība ar skolotājiem, vecākiem un ģimenes ārstiem.

Izglītības iestādes uzdevums ir attīstīt izglītojamos kā vispusīgi attīstītas personības. Liela nozīme ir ne tikai fiziskai un emocionālajai attīstībai, bet arī pozitīvas attieksmes veidošanai pret valsti, sabiedrību un līdzcilvēkiem. Pedagogi rūpējas par pozitīvas vides veidošanu grupās.

Izmantojot atbilstošas spēles un rotaļas, tematiskās nodarbības, tiek attīstītas un pilnveidotas svarīgākās prasmes un iemaņas: atbildība, patriotisms, sociālās prasmes, saskarsmes kultūra, mācīšanās prasmes, kuras palīdz izvērtēt sevi un savu rīcību dažādās situācijās. Īpaši nozīmīgi ir valsts svētku pasākumi, kuri palīdz veidot cieņu pret valsti, tās simboliem un latviešu kultūru kopumā. Veselīgu dzīvesveidu aktualizējam ar organizētajām veselības un sporta dienām.

Paveiktais tiek analizēts un izvērtēts.

 

 

Stiprās puses

Iestādē ir pieejams atbalsta personāls

Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi izglītojamiem un sūdzības izskatīšanas kārtības noteikumi.

 

 

Turpmākā attīstība

Turpināt sniegt izglītojamajiem psiholoģisko un sociālpedagoģisko atbalstu

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

 

 

 

3.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana(drošība un darba aizsardzība)

 

Iestādē ir savi iekšējās kārtības noteikumi, drošības instrukcijas par darbību atsevišķās telpās, evakuācijas plāni, instrukcijas kā jārīkojas negadījumu, traumu un saslimšanas gadījumos.

Regulāros pasākumos izglītojamie ir informēti par Ceļu satiksmes noteikumiem, par drošību mājās un mācību iestādē, u.c. ar drošību saistītiemjautājumiem. 5 – 7 gadus vecu bērnu grupas reizi gadā apmeklē Valsts ugunsdzēsēju depo. Mācību gada sākumā aicinām policijas darbiniekus uz iestādi, lai iepazīstinātu izglītojamos ar ceļu satiksmes noteikumiem.

Iestādes darbinieki pārzina ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, par kuriem parakstās instruktāžas žurnālos. Divas reizes mācību gadā darbiniekiem un izglītojamiem notiek praktiskās mācības ugunsdrošībā. Iestāde ir aprīkota ar ugunsdrošības signalizāciju.Iestādes teritorija ir nožogota.Pie ieejas durvīm atrodas domofoni.

Ir izstrādāti noteikumi izglītojamiem, kas nosaka drošību mājturības, rokdarbu nodarbībās, kā arī drošas uzvedības noteikumi grupas telpās. Regulāri tiek plānotas tematiskās nodarbības par visa veida drošību, gan uz ielas, gan pie ūdeņiem, ugunsdrošība un rīcība ārkārtas gadījumos.

Iestādē ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti, dūmu detektori. Abos stāvos ir evakuācijas plāni ar instrukcijutrijās valodās, kā rīkoties uguns nelaimes gadījumā, norādes par rezerves izejām. Iestādē ir izstrādātas vairākas kārtības: „Drošība masu pasākumos”, „Bērnu pastaigas un ekskursiju organizēšanas”, „Sporta sacensību un nodarbību organizēšanas kārtība”, „Par informācijas apriti nelaimes gadījumos iestādē” u.c.. Iestādē tiek ievērotas darba aizsardzības, darba drošības, darba sanitārās, darba higiēnas un ugunsdrošības prasības.

 

 

Stiprās puses

Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, drošības instrukcijas;

 Ir izveidota laba sadarbība ar dažādām pašvaldības un valsts institūcijām;

Tiek organizēti pasākumi un nodarbības par drošību.

Regulāri tiek domāts par izglītojamo drošību, kas izpaužas  fiziskās  vides uzlabošanā un  labiekārtošanā, dažādu drošības  pasākumu  organizēšanā  mācību gada  laikā

 

 

Turpmākā attīstība

Turpināt sniegt izglītojamiem zināšanas par tēmām, saistītas ardrošības jautājumiem.

Pilnveidot iekšējos normatīvos aktus izglītojamo drošībai

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

3.4.3.Atbalsts personības veidošanā.

 

Izglītības iestādē ir izstrādāts audzināšanas darba plāns, kurā atspoguļotas rēmas pa mēnešiem. Plānā iekļauti uzdevumi un pasākumi drošības jautājumos, nacionālās pašapziņas veidošanā, uzvedības kultūras, personiskās identitātes veidošanā, latviešu tautas tradīciju un kristīgo vērtību apzināšanā.

Liela nozīme ir ne tikai izglītojamo fiziskai un emocionālajai attīstībai, bet arī pozitīvas attieksmes veidošanai pret valsti, sabiedrību un līdzcilvēkiem. Pedagogi rūpējas par pozitīvas vides veidošanu grupās. Pedagogi strādā pēc Izglītības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām un pirmsskolas programmas, un veic ieguldījumu izglītojamo personības tapšanā pēc tajā izvirzītajiem uzdevumiem. Izmantojot atbilstošas spēles un rotaļas, tematiskās nodarbības, tiek attīstītas un pilnveidotas svarīgākās prasmes un iemaņas: atbildība, patriotisms, sociālās prasmes, saskarsmes kultūra, mācīšanās prasmes, kuras palīdz izvērtēt sevi un savu rīcību dažādās situācijās. Īpaši nozīmīgi ir valsts svētku pasākumi, kuri palīdz veidot cieņu pret valsti, tās simboliem un latviešu kultūru kopumā. Veselīgu dzīvesveidu aktualizējam ar organizētajām veselības un sporta dienām. Iestādē tiek izstrādāts pasākumu gada plāns un tiek organizēti daudzi pasākumi, kuri jau kļuvuši par tradīciju – Zinību diena, Ražas svētki, 18.novembris, Ziemassvētki, Vecvecāku diena, Lieldienas, Veselības diena u.c.

5-7 gadus vecu izglītojamo grupas apmeklē muzeju,Dzintara koncertzāli,Valtera bibliotēku, Baznīcu vismaz reizi mācību gadā.Visi pasākumi pilnveido sociālās iemaņas un veicina tikumisko un sociālemocionālo audzināšanu.

Paveiktais tiek analizēts un izvērtēts. Pasākumos tiek iesaistīti vecāki.

Sadarbībā ar LOC 5-7 gadus vecie izglītojamie fiziskās attīstības veicināšanai un gribas piepūles veicināšanai 1x nedēļā apmeklēja LOC peldbaseinu, un 1x nedēļā iestādē ieradās Liepājas Futbola kluba treneri, mācot futbola pamatelementus un citas fiziskās aktivitātes.

Iestādē ir pieejama interešu izglītība. Pēcpusdienās izglītojamie var iesaistīties mūzikas, sporta un deju nodarbībās. Vecāki par to tiek informēti mācību gada sākumā grupas vecāku sapulcē, un informācija tiek izvietota arī vecāku informācijas stendā.

 

 

Stiprās puses

Skolotāji ikdienā izmantojot atbilstošas spēles un rotaļas, tematiskās nodarbības attīsta un pilnveido svarīgākās prasmes un iemaņas: atbildību, patriotismu, sociālās prasmes, saskarsmes kultūru, mācīšanās prasmes.  

Veselīgu dzīvesveidu aktualizē ar organizētajām veselības un sporta dienām.

Iestādē ir pieejama interešu izglītība

 

 

Turpmākā attīstība

Turpināt izglītojamo kā vispusīgas personības attīstīšanu.

Turpināt izglītojamajos veidot pozitīvu attieksmi pret valsti, sevi, līdzcilvēkiem, sabiedrību, vidi

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

3.4.4.Atbalsts karjeras izglītībā

 

Pirmsskolas izglītības iestādē karjeras izglītība ir iekļauta audzināšanas plānā.

Pamatievirze karjeras izglītībā tiek sniegta pirmsskolas izglītības posmā, pakāpeniski  to paplašinot, ievērojot izglītojamo spējas un intereses

Karjeras izglītības darbu koordinē grupu pedagogi, kuri piesaista izglītojamo vecākus, lai palīdzētu iepazīties ar dažādām profesijām. Iestādes karjeras izglītības īstenošanas pasākumi tiek realizēti grupu rotaļnodarbībās un ārpusnodarbību aktivitātēs. Tiek rīkotas mācību ekskursijas uz vecāku darba vietām.

Grupa „Taurenīši” devās uz Liepājas lidostu un Liepājas maizes ceptuvi, grupa „Pelēni” apmeklēja  sporta zāli „Lāčplēsis”.

Kristīgā pirmsskolas iestāde piedalījās Izglītības pārvaldes rīkotajā „ Karjeras dienā – 2017” ar nosaukumu „Zem profesiju cepures”, par ko grupas „Taurenīši” un „Mazputniņi” saņēma pateicības rakstus.

 

 

Stiprās puses

Iestāde informē izglītojamos par tālākās izglītības iespējām.

Iestāde sadarbojas ar vecākiem, lai izglītotu izglītojamos profesiju dažādībā.

 

 

Tālākā attīstība.

Turpināt pilnveidot izglītojamo zināšanas dažādās profesijās, kā arī turpināt sadarbību ar vecākiem šajā jomā.

 

 

Vērtējums

Ļoti labi

 

3.4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijai

 

Grupu pedagogiizvirza uzdevumusatbilstošiizglītojamospējām un iepriekšējai pieredzei. Katrā no grupām ir izglītojamie, kuriem prasmju un iemaņu apguve sagādā grūtības vai otrādi, vajadzīgs atbalsts izglītojamiem, kas tiecas apgūt mācību vielu arvien vairāk un plašāk, kā arī ir izglītojamie ar talanta iezīmēm. Pēc pedagogu mācību rezultātu izvērtējuma divas reizes gadā, pedagogi secina, ar kuriem izglītojamiem jāstrādā papildus, lai attīstītu un pilnveidotu viņu stiprās puses un mazinātu vājās. Attiecīgi tiek plānots individuālais darbs. Pedagogi ikdienas darbā vērojot, saprot, kuriem nepieciešami sarežģītākas, kuriem vieglākas pakāpes uzdevumi, līdz ar to tiek sagatavoti diferencēti uzdevumi dažādām grūtības pakāpēm. 

Speciālo grupu apmeklē dažāda vecuma izglītojamie ar dažādiem attīstības traucējumiem., līdz ar to šeit pamatā tiek plānots individuālais darbs.Katram izglītojamam ir individuālā darba dienasgrāmata, kurā tiek fiksēti plānotie uzdevumi.

Pedagogi ir individuāli gatavojuši izglītojamos Liepājas Bērnu un jauniešu centra rīkotajā zīmējumu konkursam – izstādei “Mana varavīksne pāri manai Latvijai”, Liepājas pilsētas domes un Sociālā dienesta rīkotajam koncertam cilvēkiem ar speciālām vajadzībām “Ziemassvētku brīnumu gaidot”. Pedagogi kopā ar izglītojamiem piedalījās izstādē “Zem profesijas cepures”, Karjeras nedēļas pasākumā ‘Profesiju kompass”, radošuma nedēļā “Liepāja – Latvijas simtgades līkločos”.

Mūsu iestādes izglītojamais ieguva 1.vietu mazo vokālistu konkursā Cālis 2018”

 

 

Stiprās puses

 Izglītojamie tiek sekmīgi sagatavoti pamatizglītības apguvei.

Visās grupās notiek diferencēts darbs ar izglītojamiem.

 

 

Turpmākā attīstība

Turpināt strādāt pie izglītojamo motivācijas.

 

 

Vērtējums:

 Ļoti labi

 

3.4.6.Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

 

Izglītības iestāde realizē speciālo programmu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām “Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem”. 2107./2018. mācību gadā šo izglītības programmu apguva 7 bērni. Iestādi kopumā, tai skaitā vispārizglītojošās grupas, apmeklē 11 bērni ar dažādiem somatiskiem un attīstības traucējumiem.

Grupā, kura realizē speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, paralēli pirmsskolas pedagogam ( pēc profesijas speciālās izglītības skolotāji), apmācību procesā rīta cēlienā ar bērniem strādā arī speciālais pedagogs , logopēds un masieris.

Grupā ar izglītojamiem darbs pārsvarā notiek individuāli, tiek ņemtas vērā katra izglītojamā spējas un vajadzības. Mācību process norit integrētu rotaļnodarbību veidā. Grupas personāls regulāri sadarbojas ar Liepājas pilsētas pedagoģiski- medicīnisko komisiju un Iekļaujošās izglītības atbalsta centru, kā arī ar Liepājas Sociālo dienestu.

Grupas, kurā realizē speciālo programmu izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, izglītojamie integrējas izglītības iestādē un sabiedrībā, apmeklējot iestādes pasākumus, kopīgi rotaļājoties pagalmā, kā arī regulāri piedaloties Liepājas pilsētas organizētajā Ziemassvētku koncertā cilvēkiem ar invaliditāti.

Katram grupas, kurā realizē speciālo programmu izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, izglītojamam ir izstrādāta individuālā darba dienasgrāmata, kur tiek atspoguļots īss izglītojamā attīstības raksturojums, individuālais izglītības un audzināšanas plāns, izvirzīti uzdevumi izglītojamā attīstībai, ieteikumi vecākiem un regulāri fiksēti pedagoģiskie vērojumi. Divas reizes mācību gadā tiek analizēta un fiksēta informācija par izglītojamā mācību sasniegumiem, to dinamiku un nepieciešamības gadījumā veiktas korekcijas izglītojamā individuālajā  izglītības un audzināšanas plānā.

 

Stiprās puses:

Izglītības iestādē ir  pietiekams un profesionāls  personāls, kurš izglītojamiem ar speciālām vajadzībām sniedz plašu atbalstu.

 

 

Turpmākā attīstība

Pilnveidot pedagogu zināšanas darbā ar izglītojamiem, kuriem nepieciešams atbalsts

Turpināt sniegt nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

 

 

Vērtējums:

Ļoti labi

 

3.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

 

Vecāki regulāri tiek iepazīstināti  ar nepieciešamo informāciju individuāli.Grupas garderobē ir pieejama “Vecāku mape”, kurā tiek ievietota informācija vecākiem. Ikdienas informācija tiek izvietota vecāku stendā. Katru gadu jūnijā notiek kopsapulce vecākiem, kuri bērnus uz iestādi augustāvedīs pirmo reizi.

Šajā sapulcē ar vecākiem tiekas vadītāja, vadītājas vietniece izglītības jomā un medmāsa, lai iepazīstinātu viņus ar iestādes darbības virzieniem, pedagoģisko procesu, higiēnas jautājumiem, un iepazītos ar grupu skolotājām. Lai “jaunie”vecāki iepazītos ar grupas ikdienu un būtu pārliecināti par sava bērna drošību un labsajūtu, adaptācijas periodā izglītojamais grupu apmeklē kopā ar vienu no vecākiem.

3x gadā notiek grupu vecāku sapulces. Ja nepieciešams, sapulces rīko arī biežāk.Vecāku sapulces tiek protokolētas un skolotājas veic rakstisku vecāku sapulces izvērtējumu. Individuālās tikšanās ar vecākiem arī tiek analizētas “Individuālās tikšanās ar vecākiem atskaitē”.

 Izglītības Iestādē aktīvi darbojas Izglītības Padome, kurā darbojas viens vecāku pārstāvis no grupas. Izglītības Padomei ir izstrādāts darbības reglaments,kuru apstiprina Izglītības Padomes vadītājs, saskaņojot to  ar izglītības iestādes vadītāju.

   Ar iestādes izglītības Padomes palīdzību ir veikts pagalma remonts un vienā grupā sakārtota elektroinstalācija.Izglītības Padomes sēdes notiek 3-4x gadā., kurās risina dažādas izglītības iestādes  problēmas un tiek uzklausīti vecāku priekšlikumi.

 Sadarbība ar ģimeni notiek dažādos veidos - individuālās pārrunas 1x gadā (6 gadnieku grupām 2x), dažādi pasākumi, svētki, sporta dienas, ekskursijas, baseina apmeklējums, kā arī vecāki tika iesaistīti projekta realizācijā. Grupu skolotājas nepieciešamības gadījumos sazinās ar vecākiem telefonsarunās vai īsziņu veidā.. Grupu vecākiem ir izveidoti e – pasta adrese, Facebook un WhatsApp slēgtās grupas, kur vecāki katru dienu var iepazīties ar bērnu aktivitātēm fotogrāfijās.Atļauja ievietot foto  saskaņota ar izglītojamo vecākiem rakstiski.

Katru gadu tiek rīkotas vecākiem “Ēnu dienas”, kurās vecāki tiek aicināti piedalīties dažādos dienas momentos grupas dzīvē. Grupu skolotājas tiekas ar vecākiem katru dienu, veicot pārrunas par izglītojamo sasniegumiem vai problēmām. Izglītības iestādē veiksmīgi darbojas iestādes  padome, regulāri notiek sēdes, kurās risina dažādas problēmas un tiek uzklausīti vecāku priekšlikumi.

Vecākiem informācija par galvenajiem pasākumiem ir pieejama internetā iestādes mājas lapā.Vecāki brīvprātīgi iesaistās attīstošās vides pilnveidošanā un uzlabošanā. Mācību gada noslēgumā vadītāja uz svinīgu pasākumu, lai teiktu paldies, aicina tās ģimenes, kuras ir bijušas atsaucīgas, atbalstošas, vai citādi aktīvi līdzdarbojušās iestādes darbībā.

 

 

Stiprās puses:

Vecākitiek iesaistīti dažādos pasākumos.

Iestādē darbojas iestādes izglītības padome.

Ir dažādas inovatīvas sadarbības formas.

 

 

Turpmākā attīstība

Turpināt piesaistīt arvien vairāk vecākus izglītības iestādes plānotajos pasākumos.

Turpināt vecāku izglītošanu dažādos jautājumos, nodrošinot interesantu cilvēku, speciālistu klātbūtni.

Iesaistīt vecākus projektu izstrādē un rotaļnodarbību organizēšanā.

Pilnveidot pirmsskolas un ģimeņu sadarbību izglītojamo mācīšanās procesa uzlabošanā un izglītojamo mācīšanās motivācijas veidošanā.

 

 

Vērtējums:

Ļoti labi

 

3.5.         Izglītības iestādes vide

 

3.5.1. Mikroklimats

 

       Izglītības iestādē ir dažādas tradīcijas, kurās aktīvi iesaistās pedagogi, izglītojamie, vecāki. Sekmīgi piedaloties dažādos pasākumos izglītojamie un pedagogi veido pozitīvu iestādes tēlu. Visvairāk apmeklētie pasākumi ir Ziemassvētki, Latvijas dzimšanas diena, Agape, Tēvu diena, Gada darbinieks, Skolotāju dienas un mācību gada noslēguma ekskursijas/pieredzes braucieni.

Izglītības iestāde aktīvi iesaistās dažādos Latvijas mēroga un Starptautiskos projektos-projekts par Cūkmenu,projekts ar Slovēniju „Sayhello to theworld”, ar Lietuvu, Klaipēdas pii “Atžalynas“projekts „Draudzības krāsas”, projekts logopēdiem ar Lietuvu,Viļņu „Pučiu ir kuriu”, projekts ar Rumāniju „Let’slearnaboutourfriends” un „Ourbestfriends”. Sadarbībā ar LiepU realizēts Erasmus+ projekts “EQuaP”par ģimeņu līdzdalību pirmsskolas izglītības iestādēs. Šī projekta ietvaros mūsu iestādē ieradās pirmsskolas skolotāji no Zviedrijas un Beļģijas, lai “ēnotu” mūsu skolotājus.

 Sadarbībā ar biedrību „Asni” izglītības iestāde piedalījās Izglītības pārvaldes rīkotajos izglītības projektos. Izglītības iestādei ir iegādāti 3 gaismas molberti (“Jautrie mākslinieki”)  un 2 bērnuaušanas stelles (“Jaunie amatnieki”).

Izglītības iestādē sekmīgi darbojas mājas lapa www.kristigais.liepaja.edu.lv

Lai popularizētu izglītības iestādes tēlu, darbinieki publicē arī dažādus viedokļus un intervijas interneta vidē (liepājnieki.lv). Tiek organizēti pedagoģiski metodiskie pasākumi citu pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem un izglītojamajiem.

Izglītības iestādē valda pozitīvs mikroklimats, vadītāja un administrācija ir atbalstoša, saprotoša, spēj motivēt jaunos darbiniekus.

Sekmīgi darbojas atbalsta komanda, kurā ietilpst administrācija, medmāsa, sociālais darbinieks, logopēds un speciālais pedagogs.

Izglītības iestādē tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota iestādes pozitīva tēla veidošana. Iestāde veido savas tradīcijas, izkopj tās, cenšas attīstīt izglītojamos, pedagogos, darbiniekos un vecākos lepnumu un piederību savai pirmsskolas izglītības iestādei.

Tradīcijas:

·         Zinību diena (5 un 6 gadnieku grupām svētbrīdis baznīcā)

·         Skolotāju diena (ekskursija/pieredzes brauciens)

·         Lāčplēša diena (5 un 6 gadnieku grupas dodas pie O.Kalpaka pieminekļa)

·         Gada darbinieks

·         Latvijas gadadiena kopā ar vecākiem

·         Ziemassvētki

·         Tulpīšu svētki/radošās darbnīcas

·         Citāda mācību diena

·         Bērnudārza dzimšanas diena

·         Agape

·         Lieldienas

·         Ģimenes diena

·         Sporta svētki, Veselības nedēļa

·         Sagatavošanas grupu izglītojamo koncerts darbiniekiem

·         Izlaidums

·         Mācību gada noslēgums darbiniekiem (ekskursija/pieredzes brauciens)

Pasākumu plāns tiek veidots kārtējā mācību gada sakumā, apstiprināts, vadoties pēc šī plāna, darbu organizējam visu mācību gadu. Katram pasākumam ir savas  atbildīgās personas, kas raksta scenāriju un noformē iestādes telpas.

Izglītības iestādes mikroklimata veidošanā piedalās  pedagogi, izglītojamie un  vecāki. Kopīgi tiek izstrādāti un pieņemti iestādes iekšējās kārtības noteikumi,Vecāki ir informēti, ka bērni ir iepazīstināti ar šiem noteikumiem. Tie sekmē uzvedības normu ievērošanu. Pārkāpumi tie izskatīti individuāli, lai novērstu to atkārtošanos. Problēmsituācijas tiek atspoguļotas „Bērnu ikdienas novērojumu žurnālā” ar kuru pret parakstu iepazīstina bērnu vecākus.

Izglītības  iestādei ir izstrādāti  darba kārtības noteikumi ar kuriem tiek iepazīstināti visi darbinieki katra mācību gada sākumā. Tie nosaka kārtību par iestādes darba laiku, darba organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, kā arī darbinieku uzvedības noteikumus.

Ņemot vērā to, ka izglītības iestādiapmeklē izglītojamie, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, un izglītojamie ar speciālām vajadzībām, iestādē tiek sekmēta pozitīva sadarbības vide, vienlīdzība un taisnīgums, uzmanīga attieksme un iecietība vienam pret otru. Iestāde sekmē labas, uz savstarpēju cieņu, uzticēšanos un izpalīdzību balstītas attiecības starp vadību, pedagogiem, izglītojamiem un iestādes darbiniekiem.

Izglītības iestādi ir iespējams apmeklēt dažādu reliģisko konfesiju piekritējiem, politiskai nostājai un nacionalitātei nav nozīmes. Pedagogi izglītojamiem cenšas ieaudzināt toleranci un cieņu pret citādo.

Liela uzmanība izglītības  iestādē tiek pievērsta patriotiskai un pilsoniskajai audzināšanai. Pilsoniskā un patriotiskā audzināšana tiek integrēta gan rotaļnodarbību saturā, gan iestādes pasākumos. Izglītības iestādē redzamā vietā ir izvietoti Latvijas valsts simboli- karogs, ģerbonis un himna.

Sadarbība starp personālu, izglītojamiem un vecākiem balstās tikai un vienīgi uz profesionālām, ētiskām vērtībām. Ikviena konfliktsituācija tiek risināta nekavējoties. Iestādē ir izstrādāta kārtība problēmu un konfliktu gadījumu risināšanai. Vispirms situācijas analīze ir grupas pedagoga kompetencē, ja risinājums netiek atrasts, tad tālāk tiek iesaistīta iestādes administrācija un atbalsta personāls un galējās nepieciešamības gadījumā pašvaldības institūcijas.

2017. gadā iestāde piedalījās LIZDA izsludinātajā konkursā “Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde”, un 22. novembrī LIZDA piešķīra mūsu iestādei statusu un goda plāksni “Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2017”.

 

 

Stiprās puses:

Iestādē ir labvēlīgs mikroklimats.

Iestādē tiek koptas un iedibinātās tradīcijas, kas saliedē un veicina piederības sajūtu.

Iestāde ar toleranci un politisko neitralitāti izturas pret izglītojamo ģimeņu kultūrvēsturiskajām tradīcijām un reliģiju.

Iestādē tiek veicināta patriotiskā audzināšana.

 

 

Turpmākā attīstība:

Turpināt iesaistīties dažādos projektos un citādi prezentēt un popularizēt iestādi pilsētā, valstī, pasaulē.

Turpināt izkopt un attīstīt jaunas iestādes tradīcijas.

Turpināt darbu pie sociāli emocionālo prasmju izkopšanas, pozitīvu savstarpējo attiecību, pilsoniskās piederības Latvijas valstij  veicināšanu.

 

 

Vērtējums:

Ļoti labi

 

3.5.2.Fiziskā vide un vides pieejamība

 

Izglītības iestādes platība  ir 2708,9 m2. Tās ir grupu telpas, ēdamtelpa, guļamtelpas, virtuve, zāles, kabineti un ģērbtuves. Sanitārhigiēniskie apstākļi atbilst prasībām. Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādē ir izglītības programmu realizēšanai nepieciešamās telpas. Telpu  iekārtojums  un platība atbilst  prasībām normatīvajos aktos.

 Veselības inspekcijas pārbaudes akti apliecina telpu platības pietiekamību un atbilstību. Izglītības iestāde iznomā telpas ēdināšanas firmai  SIA “Māras Lācis.Teritorija ir aprīkota ar normatīvajos aktos atbilstošām ierīcēm izglītojamo izmantošanai pastaigu un sporta aktivitāšu laikā.

Izglītības iestādē telpas ir atbilstošas pirmsskolas izglītības darbības procesu norisei. Iestādes telpu iekārtojums ir labs un atbilstoši noformēts. Visi izglītojamie kopā ar grupas skolotāju un skolotāja palīgu rūpējas par grupas estētisko noformēju atbilstoši gadalaikam un aktualitātēm iestādē vai valstī. Katrā iestādes stāvā ir izvietots evakuācijas plāns, norādes par izeju, ieeju.

Izglītības iestādes ēkas ārējā apdare ir pilnībā renovēta, siltināta, telpas ir funkcionālas,estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Izglītības iestādes teritorija ir sakopta un tajā tiek uzturēta kārtība. Ziemeļu korpusā ir remontētas telpas.

 Sporta zālē ir labi nodrošināta ar sporta inventāru, tur atrodas bumbiņu baseins, fito bumbas un daudz un dažāds sporta inventārs. Visā iestādē ir ierīkota ventilācijas sistēma. Pie iestādes atrodas saimniecības ēka, kurā bērniem iespējams novietot velosipēdus vai ragavas. Diemžēl ēka ir novecojusi, nepieciešams remonts.

Pie iestādes ir plaša rotaļu laukuma teritorija, diemžēl tur ir novecojis inventārs, gājēju celiņi lielākajā iestādes teritorijā ir kritiskā stāvoklī.

Tā,kā  izglītības iestādi apmeklē bērni ar kustību traucējumiem, tad pie ieejas rehabilitācijas grupā atrodas droša uzbrauktuve bērnu vai invalidu ratiņiem.Speciālajā grupā izglītojamiem ar kustību traucējumiem ir pielāgota tualete un ģērbtuve. Lai izglītojamie ar kustību traucējumiem no grupas varētu nokļūt uz mūzikas un sporta zāli pārejā ir izveidota uzbrauktuve/nobrauktuve.

2.un 3.grupas laukumā ir drošs segums, ir labiekārtots laukums.

1.un 2.grupā trūkst nožogojums, lai bērnu uzturēšanās laukumā būtu pilnībā droša.

Izglītības iestādes apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai izglītojamie varētu justies droši.Pie iestādes ir ātruma ierobežojošs valnis, ceļazīme, kas aizliedz teritorijā iebraukt nepiederošam transportam.

 Izglītības iestādes teritorijā ir izveidota Baskāju taka (nepieciešams atjaunot segumu).

 

 

Stiprās puses:

Labvēlīga vide iestādē;

Ar katru gadu iestādes fiziskā vide tiek uzlabota

 

 

Turpmākā attīstība:

Nepieciešams labiekārtot rotaļu laukumus.

Iesaistīt izglītības iestādes audzēkņus vides sakopšanā

1.un 2.grupā izveidot nožogojumu

Izremontēt garderobi piecgadnieku grupām Dienvidu korpusā

 

 

Vērtējums:

 Labi

 

 

3.6.         Izglītības iestādes resursi

 

3.6.1.  Iekārtas un materiāltehniskie resursi

 

Telpu skaits, funkcijas un platība ir atbilstoša izglītojamo skaitam, noteiktajiem standartiem izglītības programmas specifikai un tās īstenošanai.

Iestādē ir 11 grupas, no tām trijās ir atsevišķa guļamtelpa. Speciālajā grupā ir atsevišķi masiera kabinets. Iestāde ir pielāgota mācību procesa nodrošinājumam un saimnieciskajām vajadzībām. Iestādē ir iekārtoti atsevišķi kabineti: logopēda, sociālā pedagoga, koriģējošās vingrošana, grupu telpas, metodiskais kabinets, sporta un mūzikas zāle, medicīnas kabinets un virtuves bloks ar ēdamzāli.

Jebkuru ar izglītības procesu saistīto darbību, kas notiek ārpus izglītības iestādes vispirms saskaņo ar iestādes vadību (raksta pieteikumu iesnieguma formā, kurā precizē izglītojamo skaitu, mācību vietu un laiku, atspoguļo maršrutu, pārvietošanās veidu, uzskaita pavadošās atbildīgās personas). Iesniegumam pievieno dalībnieku sarakstu, kuru papildina dalībnieku vecāku piekrišana, kas apliecināta ar parastu. Ja mācības notiek kādā citā iestādē (piemēram skola, bibliotēka, u.c.), par ierašanās laiku, mērķi un uzturēšanās ilgumu, kā arī par dalībnieku skaitu informē iestādi, kurā notiks mācības.

Pirms došanās ārpus izglītības iestādes teritorijas, pedagogi ar dalībniekiem mutiski tiek atgādināti drošības noteikumi atrodoties uz ielas, sabiedriskajā transportā, kā arī pieklājības normas izejot sabiedrībā. Uz 10 izglītojamajiem nodrošina vienu pavadošo pedagogu, papildus mācību ekskursijai pievienojas pedagoga palīgs.  Ja darba vidē balstītas mācības, tad apzina iespējamos ar dabu saistītos riskus un, ja nepieciešams, piesaista papildus atbildīgos pedagogus (mūzikas pedagogs, sporta pedagogs). Ja tematiska mācīšanās, tad papildus piesaista sporta vai mūzikas pedagogu (piemēram, sporta spēles skolā, u.tml.).

Iestādes vadītāja regulāri pārskata un informē iestādes kolektīvu par finanšu izlietojumu. Iestādes kolektīvā nosaka prioritātes līdzekļu sadalei. Piesaistītie līdzekļi tiek izmantoti mērķu realizēšanai. Iestāde ir pielāgota mācību procesa nodrošinājumam un saimnieciskajām vajadzībām. Iestāde nodrošina ar interaktīvo tāfeli, 1 stacionāro un 2 portatīviem datoriem, 1 kopējamo, skenējamo, drukājamo iekārtu, 4 gaismas galdiem un 3 gaismas molbertiem. Ir plašs sporta inventārs gan sporta nodarbībām telpās, gan āra nodarbībām. Interaktīvo tāfeli, gaismas galdu, gaismas molbertu un portatīvo datoru grupas pedagogi var izmantot nodarbībās, citus tehniskos līdzekļus un nodarbību sagatavošanās līdzekļus ir iespējams izmantot jebkurā laikā.

Izglītības iestāde nodrošina mācību literatūru izglītojamajiem, kas pamatā iekļauj mācību grāmatu katram un darbu lapu komplektu un pedagogam šīs pašas sērijas skolotāju grāmatu. Nodrošina ar papildliteratūru grupā un jaunāko literatūru pāris eksemplāros metodiskajā kabinetā. Gan grupā, gan metodiskajā kabinetā pieejami uzskates līdzekļi un didaktiskās spēles. Papildus iespējams iegādāties jaunas attīstošās spēles un literatūru. Metodiskajā kabinetā ir plašs klāsts metodisko līdzekļu, kas ir brīvi pieejami katram pedagogam jebkurā laikā. Izdales materiāli audzēkņiem ir pieejami pēc vajadzības, darbojoties grupā, pa pāriem vai individuāli. Nepieciešamības gadījumā izdales materiālus ir iespējams pavairot, uzlabot un modificēt, piemērojot tos konkrētai plānotajai nodarbībai.

Pedagogam pieejami visi darbam nepieciešamie mācību līdzekļi, ja kāds konkrēts līdzeklis trūkst, tiek plānota tā iegāde.

Mācību līdzekļu apkopi un remontu (datora operētājprogrammu atjaunināšanu, kopējamā aparāta tintes uzpili, u.c. apkopes darbus)  veic saimniecības daļas vadītājs. Materiālu atjaunošanu un pilnveidošanu veic iestādes vadība.

Katram izglītības iestādē esošajam materiāli tehniskajam līdzeklim, aparatūrai vai aprīkojumam ir noteikta atrašanās vieta un atbildīgais, iestāde ievēro drošības pasākumus tehnisko līdzekļu uzglabāšanā. Visi darbinieki ir informēti pat to, kādi materiāli, tehniskie līdzekļi ir pieejami, un zina to lietošanas kārtību. Visas iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā un droši lietošanai. Mācību grāmatu fonds tiek regulāri atjaunots un pilnveidots. Vecāki atzīst, ka bērni ir nodrošināti ar nepieciešamiem mācību līdzekļiem ( grāmatas, darba lapas). Regulāri tiek pārskatīta telpu atbilstība izglītojamo un pedagogu vajadzībām. Katru gadu tiek papildināta mācību materiālā bāze.

2017.gadā iegādāts mūzikas centrs, akustiskā sistēma, plaukts grupiņā bērnu darbiņiem, portatīvais dators,  trīs stacionārie datori, printeris-skeneris, 8 žalūzijas,  dārza mājiņa, divas smilšu kastes. Tika veikts iestādes ēkas iekštelpu kosmētiskais remonts 2 kabinetiem un nomainītas mēbeles. Izglītojamajiem grupu telpas ir tīras un kārtīgas, par ko atbild aukles. Grupu telpu piepildījums atbilst sanitāri higiēniskajām normām.

 

 

Stiprās puses:

Izglītības iestādē pietiekams meteriāltehniskais aprīkojuma klāsts.

Iegādāta mācību procesam nepieciešamā literatūra, didaktiskie materiāli

Katru gadu materiālā bāze tiek papildināta, paredzot līdzekļus budžetā

 

 

Turpmākā attīstība:

 Materiāltehniskās  bāzes uzlabošana grupu praktiskās dzīves centrā un zinātnes centrā

Iegādāties divus portatīvos datorus ELIIS sistēmas nodrošināšanai

 

 

Vērtējums:

 Labi

 

3.6.2.  Personālresursi

 

Izglītības iestādei ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais personāls, medmāsa, speciālais pedagogs, logopēds,sociālais pedagogs.

Izglītības iestādē strādā 27 pedagogi

22 – ir augstākā pedagoģiskā izglītība

3 – ir maģistra grāds pedagoģijā

2 – iegūst augstāko pedagoģisko izglītību.

10 – 3. kvalitātes pakāpe

4 – 2. kvalitātes pakāpe

2 – 1. kvalitātes pakāpe.

Iestādes vadītājai un vadītājas vietniecei izglītības jomā ir maģistra grāds pedagoģijā.

Pedagogu tālākizglītība notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītības iestāde pievērš lielu uzmanību pedagogu savstarpējai sadarbībai un dažādām profesionālās pieredzes popularizēšanas formām. Izglītības iestāde ir aktīva pieredzes pasākumu organizētāja citu izglītības iestāžu pedagogiem. Pedagogu profesionālā pilnveide tiek plānota saskaņā ar izglītības iestādes pedagogu profesionālās pilnveides plānu un izglītības iestādes mācību gada prioritātēm, to uzrauga vadītājas vietniece izglītības jomā VIIS sistēmā sadarbībā ar  personāldaļas vadītāju. Maksas profesionālās pilnveides pasākumi tiek finansēti no iestādes budžeta, ja tie atbilst izglītības iestādes mācību gada prioritātēm.

Izglītības iestāde regulāri piedāvā, plāno un nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi (konferences, semināri, meistarklases, pieredzes apmaiņa, kursi, konsultācijas). Pedagogi par pieejamiem kursiem tiek informēti gan mutiski, gan  e –pastā, gan izvietojot informāciju  ziņojuma dēlī pie metodiskā kabineta.

Apliecību kopijas par apgūtajiem kursiem glabājas metodiskajā kabinetā pie vadītājas vietnieces izglītības jomā.

Atsevišķi ir izstrādāts pārskats par stundu skaitu un apmeklētajiem kursiem  “Audzināšanas darbā” un “Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā”.

Pedagogu motivēšanai ir izstrādāta Profesionālās darbības novērtēšanas un materiālās stimulēšanas kārtība, novērtēšana tiek veikta katru gadu un iespēju robežās tiek veikta materiālā stimulēšana.

Izglītības iestādes vadība atbalsta materiāli un darba laika ziņā kursu apmeklējumus. Ar pedagoģisko darbību saistītās iemaņas un prasmes pedagogi izmanto pedagoģiskajā darbā.

Reizi nedēļā pedagogi tiekas, lai pārrunātu izglītības iestādes darba aktualitātes, kopīgi mācītos un dalītos gūtajā pieredzē.

Jaunu pedagogu piesaiste izglītības iestādei lielākoties notiek ar sludinājumu palīdzību. Visi kandidāti tiek aicināti uz interviju. Intervijā piedalās gan iestādes vadītāja gan  vadītājas  vietniece izglītības jomā.

 

Izglītības iestādes  vadība vismaz reizi gadā individuālā sarunā tiekas ar ikvienu iestādes darbinieku. Šajās sarunās tiek pārrunāts iepriekšējā periodā paveiktais, veikta darba pašvērtēšana un novērtēšana, izvirzītas turpmākās attīstības prioritātes un iezīmēts nepieciešamais atbalsts veiksmīgam darbam iestādē. Iestādes vadība vairākas reizes gadā organizē kopīgu visa kolektīva svētku pasākumus, kurā iespējams piedalīties ikvienam iestādes darbiniekam. Šie pasākums ir plaši apmeklēti.Ikvienam izglītības iestādes  darbiniekam no izglītības iestādes vadības pasniedz pateicības rakstus un ziedus. Iestādes vadība sveic darbiniekus nozīmīgās dzīves jubilejās. 2018.gadā ir izstrādāta Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība.

 

 

Stiprās puses:

Visiem pedagogiem ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība

Pedagogi regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus.

 Kopīgas tradīcijas izglītības iestādes un valsts svētku atzīmēšanā

 

 

Turpmākā attīstība:

Turpināt sekot līdzi novitātēm izglītībā un apmeklēt atbilstošus kursus, seminārus, konferences.

Atbalsta sistēmas izstrāde izglītības iestādes jaunajiem pedagogiem.

 

 

Vērtējums:

Ļoti labi

 

3.7.         Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

 

3.7.1.  Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

 

Izglītības iestādes pašvērtēšanas process ir nepārtraukts process. Izglītības iestādei ir iedibinātas labas tradīcijas sistemātiskai darba pašvērtēšanai darbinieka un iestādes līmenī. Katra mācību gada noslēgumā izglītības iestāde apkopo pašvērtēšanā iegūto informāciju, iekļaujot to gada pārskatā. Pašvērtēšanas procesā tiek veikta  vecāku ,darbinieku anketēšana un iegūtie rezultāti tiek izmantoti tālāko prioritāšu noteikšanā. Izglītības iestādes darbinieki veic sava darba pašvērtēšanu, piedalās kopīgā prioritāšu izvērtēšanā darba grupās, pedagoģiskajās sēdēs. Gada pārskati tiek publicēti iestādes mājas lapā.

Vismaz vienu reizi mācību gada laikā iestādes vadība individuāli tiekas ar katru darbinieku pašvērtējuma sarunās. Darbinieki līdz sarunai aizpilda sava darba pašnovērtējumu un iesniedz to vadības komandai izskatīšanai. Kopīgā sarunā tiek novērtēts darbinieku sniegums un noteikti turpmākie uzdevumi.

Darba grupās  tiek veikts izglītības iestādes darba prioritāšu īstenošanas izvērtējums ar mērķi precizēt turpmākos uzdevumus nākamajam periodam. Aktualizētie uzdevumi ir saistoši katram pedagogam un tiek iekļauti mēneša darba plānos.

Attīstības plāna izstrāde notiek demokrātiski, ikvienam darbiniekam ir iespēja darboties tā izstrādē. Plāns ir veidots, balstoties uz izglītības iestādes vajadzībām un Liepājas Izglītības pārvaldes izglītības attīstības stratēģijā noteiktajiem attīstības virzieniem.

Izglītības iestādei gada prioritāšu izvirzīšana notiek, pamatojoties uz attīstības plānā iekļautajām prioritātēm un nepieciešamajām korekcijām.

Izglītības iestādē ir sava saprotama darbaplānošanas sistēma. Darba plānošanā piedalās viss pedagoģiskais kolektīvs, iestādes padome.

Sagaidīsim kompetencēs virzītu jauno programmu un mācīsimies strādāt mazliet citādi.

 

 

Stiprās puses:

Notiek iestādes darba plānošana, izvērtēšana un attīstības vajadzību noteikšana. Notiek regulāra pedagogu darba pašvērtēšana.

 

Tālākā attīstība:

Turpināt pilnveidot Iestādes darba plānošanu un pašvērtēšanas procesu

Izstrādāt attīstības plānu  no 2019 -2022.  gadam

 Izvērtēt izvirzīto mērķu un uzdevumu izpildi

 

 

Vērtējums:

 Ļoti labi

 

3.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

 

Liepājas pilsētas Kristīga pirmsskolas izglītības iestādē ir visa nepieciešamā obligātā dokumentācija saskaņā ar arhīvā apstiprināto lietu nomenklatūru.

Izglītības iestādē ir izstrādāti tās darbību reglamentējoši dokumenti, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Tas ir iestādes nolikums, licencētas divas izglītības programmas. Katram darbiniekam ir sava personas lieta un amatu apraksti. Dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai. Izglītības iestādē ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra. Iestādes darbu vadavadītājs, saimniecības pārzinis vada pirmsskolas saimniecisko darbību, vadītāja vietnieks izglītības jomā atbild par pedagoģiskā procesa plānošanu , organizāciju un pārraudzību. Izglītības iestādē darbojas iestādes padome un pedagoģiskā padome. Iestādes padomes darbu vadavecāku pārstāvis.

Kristīgās  pirmsskolas izglītības nolikums apstiprināts 2018.gada 18.janvārī.

Iestādi vada vadītāja. Savas kompetences ietvaros vadītāja regulāri pārauga pienākumu izpildi un sniedz darbiniekiem atbalstu .Skolotāji atzīst, ka vadītāja konsultējas ar darbiniekiem svarīgu jautājumu izlemšanā saglabājot atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu. Skolotāji atzīst, ka vadītāja deleģē funkcijas un panāk to izpildi. Iestādes vadītāja savstarpēji sadarbojas Iestādes darba organizēšanā ar darbiniekiem, izglītojamiem, vecākiem, sabiedrību, pašvaldību un IZM.

Iestādes vadība ievēro politisko neitralitāti, profesionālo ētiku, cilvēktiesību principus mācību un audzināšanas darbā, veicina šo principu ievērošanu ikdienā.

Svarīgu lēmumu pieņemšanā iestādes vadība ņem vērā vecāku,pedagogu un darbinieku viedokļus un priekšlikumus. Katru pirmdienu notiek izglītības iestādes vadības un pedagogu sanāksme, kurā tiek akcentētas nedēļas aktualitātes, noteikti turpmākā darba uzdevumi izglītības iestādes ikdienā , kā arī organizēta pieredzes apmaiņa un kopīga mācīšanās par kādu no pedagogiem aktuālajiem tematiem.

Iestādes vadītāja īsteno efektīvu sadarbību  ar Liepājas pašvaldību,  izglītības pārvaldi Iestādes vecāku padomi. Skolotāju darba slodzes tiek rūpīgi plānotas. Par izmaiņām slodzē skolotāji savlaicīgi tiek brīdināti. Visi skolotāji priekšlikumus darba uzlabošanai var izteikt individuālajās sarunās ,pedagoģiskās padomes sēdēs un mācību gada noslēgumā rakstiski. Skolotāji uzskata, ka var pārrunāt darba problēmas un viņu uzskati tiks ņemti vērā. Iestādē ļoti veiksmīgi darbojas atbalsta personāls. Iestādes atbalsta personālam ,grupu skolotājiem  un bērnu vecākiem ir iestādes izstrādāts sadarbības plāns. Visi darbinieki zina savus darba pienākumus, tiesības ,tie ir atrunāti amata aprakstos. Vadītājai ir ļoti laba sadarbība ar Iestādes vecākiem un Iestādes padomi. Izglītojamo mācību sasniegumu  un uzvedības analīze tiek veikta pedagoģiskās padomes sēdēs.

2017.gada novembrī iestāde ieguva Latvijas Pedagogu Arodbiedrības nosaukumu un balvu „Pedagogiem draudzīgākā iestāde 2017”.

 

 

Stiprās puses:

Laba sadarbība ar citām institūcijām.

Iestādē labs mikroklimats.

Labi organizēts mācību process.

Labi organizēti pasākumi izglītības iestādē un ārpus tās.

 

 

Tālākā attīstība:

Turpināt iestādes inovatīvo darbību.

 

 

Vērtējums:

Ļoti labi

 

 

 

3.7.3.Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

 

   Liepājas Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde regulāri sadarbojas ar Liepājas pašvaldību, pilsētas izglītības pārvaldi, sociālo dienestu un bāriņtiesu.

Augstāko mācību iestāžu studenti praktikanti tiek nodrošināti ar prakses vietu iestādē izvēlētās grupas skolotājas vadībā un vadītājas vietnieces izglītības jomā pārraudzībā. Mūsu iestāde nodrošina prakses vietu arī LiepUErasmus programmas apmaiņas studentiem no citām valstīm.Iestādes vadītājas vietniece izglītības jomā ir LiepU pirmsskolas skolotāju programmas lektore un metodiskā darba prakses vadītāja,kas nodrošina profesionālu prakses norisi iestādē. Kvalifikācijas prakses vietas organizēšana un īstenošana notiek pēc pieprasījuma uz trīspusēja līguma pamata (students, LiepU, iestāde).

 

 

Stiprās puses:

 

Izglītības iestādei ir labas tradīcijas projektu izstrādē un īstenošanā.

 Izglītības iestādei  ir pozitīvs tēls sabiedrībā.

 

 

 

Tālākā attīstība:

Piesaistīt personālu projektu izstrādei un koordinēšanai.

 

 

Vērtējums:

             Ļoti labi

 

 

4.                 Citi sasniegumi

 

2017./2018. mācību gadā izglītības iestādeieguva Latvijas Pedagogu Arodbiedrības nosaukumu un balvu „Pedagogiem draudzīgākā iestāde 2017”.

 

5.                 Turpmākā attīstība

( balstīta uz pašvērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

 

 

Pamatjoma

Turpmākās attīstības vajadzības saskaņā ar pašvērtējumu

Mācību saturs

ü  Pedagogi plāno mācību saturu atbilstoši kompetenču izglītības sistēmai.

ü  Rotaļnodarbībās izmanto diferenciāciju un individualizāciju, pilnveidojot individuālo bērnu darbības dokumentēšanu.

ü  Pilnveidot grupu audzināšanas plānu atbilstošam mācību gadam

ü  Aktualizēt veselības programmas realizēšanu.

 

Mācīšana un mācīšanās

ü  Apgūt un izmantot mācību procesā jaunās tehnoloģijas

ü  .Izmantot mācību metodes, kuras nodrošina saikni ar reālo dzīvi un kompetenču  pieejas veidošanu izglītībā.

ü  Piemērot uz izglītojamo virzītu mācīšanas stilu un mācību tempu pēc katra izglītojamā spējām, ņemot vērā viņu individualitāti.

ü  Veicināt mācību vides veidošanu atbilstoši tēmai, rotaļnodarbības mērķim un uzdevumiem, lai veicinātu izglītojamo mācīšanās spējas un patstāvību.

ü  Sekmēt izglītojamo motivāciju, atbalstot viņus pedagoģiskajā procesā

ü  Ieviest pedagoģijas apmācības pamatprincipu “Palīdzi man darīt pašam”.

ü  Veicināt izglītojamo līdzatbildību par mācīšanās procesu un rezultātu.

ü  Strādāt atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības jaunākajām vadlīnijām un MK noteikumiem, kompetenču pieejām balstīta pirmsskolas izglītības satura īstenošanā

Izglītojamo sasniegumi

ü  Piedalīties pilsētas, novada un valsts piedāvātajos pasākumos.

ü   Organizēt pasākumus pie sevis, aicinot citu iestāžu izglītojamos un pedagogus ciemos.

 

Atbalsts izglītojamam

ü  Turpināt sniegt izglītojamajiem psiholoģisko un sociālpedagoģisko atbalstu

ü  Turpināt sniegt izglītojamiem zināšanas par tēmām, saistītas ar drošības jautājumiem.

ü  Pilnveidot iekšējos normatīvos aktus izglītojamo drošībai

ü  Turpināt izglītojamo kā vispusīgas personības attīstīšanu.

ü  Turpināt izglītojamajos veidot pozitīvu attieksmi pret valsti, sevi, līdzcilvēkiem, sabiedrību, vidi

ü  Turpināt pilnveidot izglītojamo zināšanas dažādās profesijās, kā arī turpināt sadarbību ar vecākiem šajā jomā.

ü  Turpināt strādāt pie izglītojamo motivācijas.

ü   Pilnveidot pedagogu zināšanas darbā ar izglītojamiem, kuriem nepieciešams atbalsts

ü  Turpināt sniegt nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

ü  Turpināt piesaistīt arvien vairāk vecākus izglītības iestādes plānotajos pasākumos.

ü  Turpināt vecāku izglītošanu dažādos jautājumos, nodrošinot interesantu cilvēku, speciālistu klātbūtni.

ü  Iesaistīt vecākus projektu izstrādē un rotaļnodarbību organizēšanā.

ü  Pilnveidot pirmsskolas un ģimeņu sadarbību izglītojamo mācīšanās procesa uzlabošanā un izglītojamo mācīšanās motivācijas veidošanā

 

Izglītības iestādes vide

ü  Turpināt iesaistīties dažādos projektos un citādi prezentēt un popularizēt iestādi pilsētā, valstī, pasaulē.

ü  Turpināt izkopt un attīstīt jaunas iestādes tradīcijas.

ü  Turpināt darbu pie sociāli emocionālo prasmju izkopšanas, pozitīvu savstarpējo attiecību, pilsoniskās piederības Latvijas valstij  veicināšanu.

ü  Nepieciešams labiekārtot rotaļu laukumus.

ü  Iesaistīt izglītības iestādes audzēkņus vides sakopšanā

ü  1.un 2.grupā izveidot nožogojumu

ü  Izremontēt garderobi piecgadnieku grupām Dienvidu korpusā

 

 

Resursi

ü  Materiāltehniskās  bāzes uzlabošana grupu praktiskās dzīves centrā un zinātnes centrā

ü  Iegādāties divus portatīvos datorus ELIIS sistēmas nodrošināšanai

ü  Turpināt sekot līdzi novitātēm izglītībā un apmeklēt atbilstošus kursus, seminārus, konferences.

ü  Atbalsta sistēmas izstrāde izglītības iestādes jaunajiem pedagogiem.

 

 

 

 

Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

ü  Turpināt pilnveidot Iestādes darba plānošanu un pašvērtēšanas procesu

ü  Izstrādāt attīstības plānu  no 2019 -2022.  Gadam

ü  Izvērtēt izvirzīto mērķu un uzdevumu izpildi

ü  Turpināt iestādes inovatīvo darbību

ü  Piesaistīt personālu projektu izstrādei un koordinēšanai

 

 

 

 

Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības

vadītāja

 

 

 Inga Veiķeniece

 

(paraksts)

 

(vārds, uzvārds)

Z. v.

SASKAŅOTS

 

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

 

 

 

 

(paraksts)

 

(vārds, uzvārds)

 

 

 

 

(datums)

 

 

Z. v.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums

 

 

 

Pielikums Nr.1

Grupa “Taurenīši” (6-7 g.v.bērni)

 

 

 

 

 

Pielikums Nr.2

Grupa “Pelēni” (6-7 g.v.bērni)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dizains: SIA "Dizainers", Izstrādātājs: Lauris Neimanis © LIP 2009