› Pašnovērtējuma ziņojums 2021 ( publiskojamā daļa)

Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojums

Liepāja, 28.12.2021.
(vieta, datums)

Publiskojamā daļa

SASKAŅOTS

Liepājas valstspilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja
(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)
		Kristīne Niedre-Lathere
(paraksts)		(vārds, uzvārds)
28.12.2021
(datums)

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

1.1.Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2020./2021.māc.g.

Izglītības programmas nosaukums

Izglītības

programmas

kods

Īstenošanas vietas adrese

(ja atšķiras no juridiskās adreses)

Licence

Izglītojamo skaits, uzsākot programmas apguvi vai uzsākot 2020./ 2021.māc.g.

Izglītojamo skaits, noslēdzot programmas apguvi vai noslēdzot 2020./ 2021.māc.g.

Nr.

Licencēšanas

datums

Pirmsskolas izglītības programma

01011111

Celmu iela 4, Liepāja, LV-3405

V_1186

26.04.2019

197

1.2.Pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājums

Npk.	Informācija	Skaits	Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.)
1.	Pedagogu skaits izglītības iestādē, noslēdzot 2020./2021.māc.g. (31.08.2021.)	25	3 pedagogi dekrētā, 1 bērnu kopšanas atvaļinājumā.
2.	Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2020./2021.māc.g.	1
3.	Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē, noslēdzot 2020./2021.māc.g.	2	Logopēds, sociālais pedagogs.

1.3.Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2021./2022.māc.g. (kvalitatīvi un kvantitatīvi, izglītības iestādei un izglītības iestādes vadītājam).

1.3.1.Atbalsta sistēmas izveidošana jaunajiem pedagogiem un tās ieviešana praksē.

Sasniedzamie rezultāti:

Kvalitatīvi

Atbalsta sistēmas izveidošanā piedalās izglītības iestādes vadība, jaunie pedagogi un pedagogi mentori.

Kvantitatīvi

Trīs jaunajiem pedagogiem vienu reizi mēnesī sniegts pedagoģiskais atbalsts.

1.3.2.Āra vides aktualizēšana pedagoģiskā procesa organizēšanā.

Sasniedzamie rezultāti

Kvalitatīvi

Sporta aktivitātes 5-6 gadnieku grupām, vadoties no laika apstākļiem tika organizētas āra vidē, tādejādi stiprinot bērnu veselību.

Darbojoties āra vidē bērniem veidojies labāks mācīšanās process – spēja koncentrēties un noturēt uzmanību.

Bērniem palīdzot sētniekam teritorijas uzkopšanā, puķu dobju sakopšanā, lapu grābšanā u.c. tika īstenota darba tikuma veidošana.

Kvantitatīvi

Uzstādīti trīs fizisko aktivitāšu centri .

Katrai grupai izveidota sava sakņu dobe.

Izveidots augļu un ogulāju dārzs.

1.3.3. Pedagoģiskā, psiholoģiskā un sociālā atbalsta sniegšana izglītojamajiem, iesaistot ģimenes un pilnveidojot pedagogu profesionālo kvalitāti.

Sasniedzamie rezultāti

Kvalitatīvi

Sadarbībā ar sociālo pedagogu un vecāku līdzdalību sniegts pedagoģisks un sociāls atbalsts izglītojamajiem viņu individuālo vajadzību nodrošināšanai.

Izstrādāti un īstenoti individuālie plāni.

Organizēts attālinātais mācīšanās process. Izveidota FB slēgtā grupa “Mācāmies savādāk”.

Kvantitatīvi

Izvērtētas 23 pedagogu anketas par profesionālās pilnveides vajadzībām.

Iestādē pedagogiem noorganizēti 2 profesionālās pilnveides kursi audzināšanas jautājumos, zinātniskā vērošana, LEAN ietvars pedagoģijā.

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi

2.1.Izglītības iestādes misija – Komandas darbā un sadarbībā ar vecākiem, pedagoģiski un psiholoģiski pozitīvi labvēlīgā rotaļu un mācību vidē, ikvienā bērnā attīstām estētisko, intelektuālo un fizisko aktivitāti, pilnveidojot katra bērna iekšējo vēlmi izzināt apkārtējo pasauli.

2.2.Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo – vīzija tiks definēta nākamajā mācību gadā.

2.3.Izglītības iestādes vērtības cilvēku centrētā veidā – cieņa, sadarbība, atbildība.

2.4.2020./2021.mācību gada darba prioritātes (mērķi/uzdevumi) un sasniegtie rezultāti.

Prioritāte: Psiholoģiski labvēlīgas un fiziski drošas vides pilnveidošana.

Mērķis: Kompetenču pieejā balstīta pirmskolas izglītības vides plānošanas pakāpeniska ieviešana.

Uzdevumi:

1. Atjaunot un papildināt Baskāju taku.

2. Izveidot muzikālo sienu iestādes teritorijā.

3. Iesaistīt izglītojamos vides uzkopšanā.

Rezultāti: Baskāju taka papildināta ar jauniem posmu pildījumiem un esošo posmu pildījuma nomaiņu. Tās izmantošana fizisko aktivitāšu laikā.

Iestādes teritorijā uzstādīta muzikālā siena ar “netradicionāliem mūzikas instrumentiem” izglītojamo pašvadītai darbībai un pedagogu organizētai darbībai. Rudens un pavasara periodā izglītojamie kopā ar pieaugušajiem veic teritorijas uzkopšanu un regulāri veic savas grupas telpas sakopšanas darbus, tādejādi veicinot izglītojamo darba tikumu.

Prioritāte: Izglītojamo sasniegumu vērtēšanas sistēmas izstrādāšana un ieviešana.

Mērķis: Izstrādāt izglītojamo individuālās attīstības un mācību sasniegumu vērtēšanas struktūru.

Uzdevumi:

1. Sniegt konkrētu un pozitīvu atgriezenisko saiti, kas rosina turpināt mācīties.

2. Iesaistīt vērtēšanā izglītojamo.

3. Veikt vērtēšanas darbību ikdienā.

Rezultāti: Mācīšanās procesa laikā izglītojamie saņem atgriezenisko saiti gan par pašu procesu , gan rezultātu. Ikdienas vērojumi un vērtējums tiek atspoguļoti tiešsaistes sistēmā ELIIS. Grupās ir izgatavotas un ikdienā pielietotas bērnu pašnovērtējuma kartītes.

3. Kritēriju izvērtējums

3.1 Kritērija “Administratīvā efektivitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes pašvērtēšanas un attīstības plānošanas procesā ir iesaistīta lielākā daļa ieinteresētās mērķgrupas.	Pašnovērtēšanas procesā iesaistīt tehniskos darbiniekus.
Izglītības iestādes vadītājai ir izpratne par dažādām personāla vadības metodēm. Vadītājs deleģē pienākumus un atbildību.	Pārvaldībā iesaistīt visas mērķgrupas Veikt anketēšanu darbiniekiem par labjūtību iestādē.
Izglītības iestādes vadītāja apzinās atbildību radot iestādē vidi, kurā tiek īstenotas kvalitatīvas mācības iekļaujošā vidē. Izveidota vadības komanda (administrācija).	2 reizes gadā kopā ar darbiniekiem aktualizēt kvalitātes mērķus ņemot vērā izglītības iestādes sasniegtos rezultātus.
Izglītības iestādes vadītāja īsteno efektīvu finanšu un materiāltehnisko resursu pārvaldību un izprot turpmāk veicamo. Vadītāja ieguvusi apliecību par profesionālās pilnveidi uzņēmējdarbībā.

3.2 Kritērija “Vadības profesionālā darbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Iestādes vadītājs veic iekšējo normatīvo dokumentu izvērtēšanu, nodrošina izglītības iestādes darbības tiesiskumu, regulāri atjauno un papildina informāciju .	Aktualizēt iekšējos normatīvos aktus.
Vadītājai ir zināšanas un kompetences izmantot ikdienas darbā dažādas līderības stratēģijas un taktikas. Patstāvīgi, argumentēti un demokrātiski vada lēmumu pieņemšanas procesu, uzņemas atbildību un prot vadīt krīzes situāciju.
Izglītības iestādes vadītājs īsteno dažāda veida komunikācijas sekmīgas izglītības iestādes pārvaldības nodrošināšanai. Vadītājs brīvi komunicē dažādās auditorijās un situācijās, apzināti pielietojot savu komunikācijas kompetenci, lai sasniegtu personīgos un iestādes izvirzītos mērķus.
Izglītības iestādē ir definētas vērtības. Vadītāja prot cieņpilni paust savu redzējumu, arī gadījumos, kad nepieciešams paust nepopulāru viedokli gan publiskajā ,gan iekšējā komunikācijā.
Vadītājai ir izpratne par aktuālajiem izglītības attīstības, izglītības kvalitātes jautājumiem. Vadītāja izvērtē savas izglītības iestādes darbību un sasniegtos rezultātus.	Veidot kolektīvu, kurš mācās lai uzlabotu izglītības kvalitāti iestādē , noorganizējot visam kolektīvam „ Līderības skolas” mācības, izmantojot materiālus „Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi”.

3.3 Kritērija “Atbalsts un sadarbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
	Veidot mērķtiecīgu sadarbību ar dibinātāju optimālas infrastruktūras pieejamības izveidošanā. Nodrošināt nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi personālam uzklausot iesaistīto pušu vajadzības veicinot personīgo atbildību.
Vadītāja iesaistās sadarbībā un organizē ar nozares organizācijām, pārstāvot izglītības iestādi „Biedrība- izglītībai” Republika 2030” kā eksperte izglītības jautājumos.
Vadītājs veido izziņas un inovāciju kultūru iestādē, ko raksturo personāla atvērtība pārmaiņām.
Vadītājs nodrošina savstarpēju mācīšanos un komandas darbu, kas ļauj apkopot un uzkrāt zināšanas un mācīšanās pieredzi iestādes efektīvai darbībai.	Izglītības iestādes darbiniekiem noorganizēt kursus ”Informācijas apmaiņas nozīme un veidi kolektīvā un komandā. KANBAN metodoloģija, Agile domāšanas veids un kultūra”. Veicinot visas iestādes darbinieku līdzdalību vienotas iestādes organizācijas kultūras veidošanā.
Vadītājs nodrošina regulāru vecāku iesaisti izglītības iestādes darbībā.
Vadītājs rada priekšnosacījumus un atbalsta sekmīgu iestādes padomes darbu.	Iestādes padomi iesaistīt iestādes prioritāšu definēšanā.

3.4 Kritērija “Pedagogu profesionālā kapacitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Visu pedagogu izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst noteiktajam normatīvajos aktos.
Visiem pedagogiem, kuri strādā izglītības iestādē ir tiesību aktos noteiktā nepieciešamā profesionālās kompetences pilnveide. Viens darbinieks studē izglītības zinātnes LiepU doktorantūrā.	Plānot budžetā atbalsta iespējas 1 reizi gadā visiem pedagogiem kopīga profesionālās pilnveides pasākuma organizēšanai.
	Pārskatīt, izanalizēt un izvērtēt esošo kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Veikt korekcijas un pilnveidi atbilstoši kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas kritērijiem.
Pedagoģiskais personāls izvērtē savu profesionālo darbību, ņemot vērā izglītojamo izaugsmes dinamiku, nodarbību vērošanas rezultātus . 1 reizi gadā pedagogi iesniedz savus profesionālās darbības pašvērtējumus. 2 reizes gadā iestādē notiek koleģiālās vērošanas savas profesionālās darbības pilnveidei.	Izvērtēt labās prakses piemērus un īstenot tās pārnesi savā profesionālajā darbā.

4. Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem par 2020./2021.māc.g.

4.1 Nav

5. Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi

5.1 Nav

6. Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana

6.1 Veicināt izglītojamā audzināšanas procesā būtisko tikumu un droša un veselīga dzīvesveida izpratni un pielietošanu ikdienā. Veidot izpratni par kristīgām vērtībām.

Veidot patriotisma jūtas un interesi par latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu un tradīcijām.

Veidot mērķtiecīgu attieksmi pret darbu, izkopjot čakluma, uzcītības, rūpības un gribas tikumus jebkura darba veikšanai.

6.2 Īstenojot plānotās aktivitātes, veiksmīgi savienojamas kristīgās un latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojuma un tradīciju pamatvērtības ( Ziemsvētki, Lieldienas, Ražas svētki u.c.).

Darba tikuma veidošana veiksmīgi notiek izglītojamos iesaistot dažādos darba procesos (kopā ar skolotāja palīgu uzkopjot grupas telpu un garderobi, rūpes par telpaugiem, palīdzot sētniecei āra vides uzkopšanā u.c.) Visveiksmīgāk šis process norit ļaujot bērniem pašiem darboties, kļūdīties un risināt radušos problēmu situācijas.

7. Citi sasniegumi

7.1 Nav

	Februāris 2025
P	O	T	C	P	S	Sv
					1	2
3	4	5	6	7	8	9
10	11	12	13	14	15	16
17	18	19	20	21	22	23
24	25	26	27	28