› Pašnovērtējuma ziņojums 2023./2024. m.g.

2024

Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes

pašnovērtējuma ziņojums

Liepājā 17.10.2024

Vadītāja Inga Veiķeniece

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

1.1. Izglītojamo skaits un mācību gadā īstenotās izglītības programmas

Izglītības programmas nosaukums	Izglītības programmas kods	Īstenošanas vietas adrese (ja atšķiras no juridiskās adreses)	Izglītojamo skaits, uzsākot mācību gadu	Izglītojamo skaits, noslēdzot mācību gadu
Izglītības programmas nosaukums	Izglītības programmas kods		Izglītojamo skaits, uzsākot mācību gadu	Izglītojamo skaits, noslēdzot mācību gadu
Pirmsskolas izglītības programma	0101111	Celmu iela 4, Liepāja LV-3405	185	185

1.2. Izglītības iestādes iegūtā informācija par izglītojamo iemesliem izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai izglītības programmā (2-3 secinājumi par izglītojamiem, kuri uzsākuši vai pārtraukuši mācības izglītības iestādē):

1.2.1. dzīvesvietas maiņa – pieci izglītojamie

1.2.2. vēlme mainīt izglītības iestādi (konkrēti uz kuru) - viens izglītojamais( p.i.i Stārķis”) Vecāks strādā šajā iestādē

1.2.3. atskaitīti par – viens izglītojamais vecāka iesniegums, nekur neved bērnu, atradīsies mājās

1.3. Pedagogu ilgstošās vakances un atbalsta personāla nodrošinājums

NPK

Informācija

Skaits, darba likme

Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.)

Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) mācību gadā

Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls, noslēdzot mācību gadu

Logopēds 0,5 likmes

Logopēds 1,33 likmes

Sociālais pedagogs 0,5 likmes

Izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi un prioritātes

2.1. Izglītības iestādes misija: Komandas darbā un sadarbībā ar vecākiem, pedagoģiski un psiholoģiski pozitīvi labvēlīgā rotaļu un mācību vidē, ikvienā bērnā attīstām estētisko, intelektuālo un fizisko aktivitāti, pilnveidojot katra bērna iekšējo vēlmi izzināt apkārtējo pasauli.

2.2. Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo: Vispusīgi attīstīts, zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kurš sadarbojas un veido pozitīvas attiecības, balstoties uz vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām.

2.3. Izglītības iestādes vērtības : cieņa, sadarbība, atbildība

2.4. Izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķis: Sagatavojot izglītojamos pamatizglītības uzsākšanai, ņemot vērā jaunākās izglītības tendences, mācību procesā izmantot aktuālus, stimulējošus un atbilstoši mūsdienu prasībām un izaicinājumiem mācību materiālus un metodes.

NPK	Kvalitatīvais / kvantitatīvais indikators	Noteiktais rādītājs / komentāri pēc nepieciešamības
1.	Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā	Pirmsskolas izglītības iestādē ir noteikta kārtība izglītojamo sniegumu vērtēšanā. Rezultāti tiek apkopoti katra mēneša noslēgumā, tiešsaistes sistēmā ELIIS. Skolotāji, veicot mācību darba analīzi, apkopo semestra un mācību gada rezultātus, balstoties uz četriem vērtējuma līmeņiem (STAP- sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti). Pedagogi ir diagnosticējuši izglītojamo zināšanas, atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem. Mācību gada noslēgumā: - 2. vecuma posmā 85% izglītojamie ir apguvuši zināšanas dabas zinību jomā, atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 10% apguvuši padziļināti, 5% jāturpina darbs pie šis jomas sasniedzamajiem rezultātiem. - matemātikas jomā 75% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 15% apguvuši padziļināti, turpretī 10% jāturpina darbs pie šis jomas mācību satura. -valodas mācību jomā 70% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 16% apguvuši padziļināti, 14% jāturpina darbs pie šīs jomas mācību satura pilnveides. -kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā 85% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 12% apguvuši padziļināti, 3% jāturpina darbs pie šīs jomas mācību satura pilnveides. -tehnoloģiju mācību jomā 75% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 15% apguvuši padziļināti, 10% jāturpina darbs pie mācību satura pilnveides un attīstības. -veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā 85% izglītojamie ir apguvuši nepieciešamās prasmes atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 10% apguvuši padziļināti, 5% jāturpina darbs pie mācību satura pilnveides un attīstības. -sociālā un pilsoniskā mācību jomā 90% izglītojamie ir apguvuši nepieciešamās prasmes atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 10% apguvuši padziļināti. 3. vecuma posmā 85% izglītojamie ir apguvuši zināšanas dabas zinību jomā, atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 13% apguvuši padziļināti, 2% jāturpina darbs pie šis jomas sasniedzamajiem rezultātiem. - matemātikas jomā 65% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 27% apguvuši padziļināti, turpretī 8% jāturpina darbs pie šis jomas mācību satura. -valodas mācību jomā 70% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 20% apguvuši padziļināti, 9% jāturpina darbs pie šīs jomas mācību satura pilnveides. Turpretī 1% izglītojamie (vecumā no 6-7 gadi) nav sanieguši līmeni “Apgūts” lasīt/rakstīt prasmē. -kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā 87% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 10% apguvuši padziļināti, 3% jāturpina darbs pie šīs jomas mācību satura pilnveides. -tehnoloģiju mācību jomā 78% izglītojamie ir apguvuši zināšanas atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 13% apguvuši padziļināti, 9% jāturpina darbs pie mācību satura pilnveides un attīstības. -veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā 75% izglītojamie ir apguvuši nepieciešamās prasmes atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 15% apguvuši padziļināti, 10% jāturpina darbs pie mācību satura pilnveides un attīstības. -sociālā un pilsoniskā mācību jomā 90% izglītojamie ir apguvuši nepieciešamās prasmes atbilstoši sasniedzamā rezultāta vērtēšanas kritērijiem, 10% apguvuši padziļināti.
2.	Darbs ar talantīgajiem izglītojamiem un izglītojamo sasniegumi.	Izglītojamo dalība dažādos mākslinieciskās darbības konkursos. Lai veicinātu prasmes un iemaņas uzstāties, tiek spēlētas dramatizācijas. Lomas tiek sadalītas, ņemot vērā bērnu intereses un motivāciju. Iestādē notiek individuālais darbs ar izglītojamajiem, kuriem novērotas muzikālās dotības.
3.	Darbs ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešams atbalsts	Iekļaujošās izglītības īstenošana. Latviešu valodas apguve. Individuālie mācību plāni trīs izglītojamajiem no Ukrainas. Programmas “STOP 4-7” izmantošana divi izglītojamajiem.
4.	Izglītojamo sagatavotības līmenis pamatizglītības uzsākšanai	95% izglītojamie apguvuši pirmsskolas izglītības programmas sasniedzamos rezultātus “APGUVIS” līmenī.

2.5. Iepriekšējā mācību gada darba prioritātes un sasniegtie rezultāti

Prioritāte

Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi

Norāde par uzdevumu izpildi (Sasniegts/daļēji sasniegts/ nav sasniegts) un komentārs

1. Pedagogu digitālās pratības veicināšana sava darba un mācību procesa pilnveidošanai.

a) kvalitatīvi

Pedagogi jēgpilni mācību procesā izmanto IT.

Organizētas apmācības digitālo prasmju apguvei.

b) kvantitatīvi

90% pedagogu apguvuši digitālās prasmes un pielieto tās savā darbā.

100 % pedagogi ir bijuši koleģiālos vērojumos uz vismaz vienu kolēģa vadītu nodarbību.

Sasniegts

Pedagogi apmeklējuši Liepājas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra organizētos digitālās pratības kursus.

Koleģiālo vērojumu laikā katrs skolotājs kolēģiem rādījis nodarību, izmantojot IT.

2 Lasītprasmes (tekstpratības) attīstīšana, akcentējot teksta daudzveidību. Veidot prasmi uztvert (klausīties, vērot, lasīt), saprast un jēgpilni interpretēt iegūto informāciju.

a) kvalitatīvi

Tiek organizēti: Valtera bibliotēkas regulāri apmeklējumi, organizēti Grāmatu svētki ar izglītojamo pašu gatavotām un sacerētām pasaku grāmatām, Viktorīna par Liepāju, Teātra mēnesis.

b) kvantitatīvi

90% izglītojamie ir sagatavoti skolai lasītprasmē.

Daļēji sasniegts

Netika organizēts Teātra mēnesis.

Trīs-mazākumtautību izglītojamie vēl vienu gadu atkārtoti turpinās pirmsskolas izglītības programmas apguvi.

2.6. Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2024./2025 mācību gadā (kvalitatīvi un kvantitatīvi)

Prioritāte

Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi

Lasītprasmes (tekstpratības) attīstīšana.

Veidot prasmi uztvert (runāt, klausīties, stāstīt, vērot, lasīt, rakstīt), saprast un jēgpilni interpretēt iegūto informāciju.

a) kvalitatīvi

Izglītojamie ir sagatavoti lasītprasmei, izvērtējot izglītojamos pēc iestādē izstrādātiem kritērijiem, un izglītības programmā noteiktiem sasniedzamiem rezultātiem.

Individualizēta/personalizēta pieeja izglītojamo mācīšanās procesam, īpaši akcentējot lasītprasmes veicināšanu.

Tiek organizēts Teātra gads, kur katru mēnesi viena grupa sagatavo un uzved teātra izrādi par izvēlēto tematiku. Izmantojot teatralizāciju p.i.i. tiek radīta vide, kur tiek dota iespēja attīstīt valodu un dialoģisko runu, vārdu krājumu, izglītojamais savstarpējās attiecības, saskarsmi, rosinot nebaidīties rādīt savus talantu un spējas. Tāpat tiek dota iespēja attīstīt caurviju prasmes-sadarbība, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, kritiskā domāšana un problēmu risināšana, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

b)kvantitatīvi

Lai noteiktu kvantitatīvos rādītajus valodas apguvē, pēc izstrādātajiem kritērijiem tiek noteikts zinašanu līmenis, atbilstoši izglītojamo vecumposmam.

Mācību procesā regulāri tiek izmantota āra vide, organizējot četras āra nodarbības mēnesī, kas vērstas uz runas un valodas attīstību.

100% pedagogu izstrādā izglītojamos lasīt, rakstīt prasmei rosinošas metodes un metodiskos materiālus, vadoties pēc mēneša tēmas un konkrētā vecumposma izglītojamo valodas attīstības īpatnībām.

95% pedagogu veido jauno vārdu krātuvītes, atbilstoši mēneša tēmai, atbilstoši izglītojamo vecumposmam, aktualizējot to pielietojumu ikdienā.

60% pedagogu un logopēdi piedalās rekomendāciju izstrādē “Kā vecāki var stimulēt izglītojamos lasīt prasmes apguvei”.

Divas reizes mēnesī notiek pieredzes apmaiņa starp pedagogiem (savstarpējie vērojumi, labās prakses piemēri) latviešu valodas mācību satura apguvē, sekmējot valodas apguves metodikas izpratni un lietojumu.

Vienu reizi mēnesī tiek organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi, iepazīstinot p.i.i. pedagogus ar metodēm un paņēmieniem, kas tiek izmantoti, sasniedzamā rezultāta apguvē.

Runa:

⮚ izglītojamie spēj pareizi savienot vārdus 70% no teikumiem, ko veido gramatiski pareizu vārdu savienošana un teikumu veidošana. Vārdu krājums ir pietiekams, atbilstoši vecumposmam.

⮚ Vārdu krājums atbilst vismaz 50-100 vārdiem vecumposmam (3-4 gadiem) vai 200-300 vārdiem vecākiem bērniem (5-6 gadiem).

Klausīšanās:

⮚ 80% izglītojamie spēj saklausīt un atstāstīt dzirdētā teksta galveno saturu pēc 2-3 teikumu stāstījuma.

⮚ 70% izglītojamie spēj pareizi atbildēt uz 3-5 jautājumiem par dzirdēto tekstu.

Stāstīšana:

⮚ 75% prot veidot vienkāršus paplašinātus un saliktus teikumus, lietojot pareizu teikumu struktūru. Izglītojamie spēj veidot loģisku un secīgu stāstījumu.

⮚ 70% izglītojamie spēj izveidot 3-5 teikumus loģiskā un secīgā stāstījumā.

Vērošana:

⮚ 80% izglītojamie spēj pamanīt un aprakstīt detaļas no novērotā.

Lasīšana:

⮚ 70% izglītojamie spēj pareizi izlasīt 5-10 sev nozīmīgus vārdus.

⮚ 65% izglītojamie spēj atstāstīt lasītā teksta galveno domu pēc īsa teksta (2-3 teikumu) izlasīšanas.

Rakstīšana:

⮚ 75% izglītojamie spēj uzrakstīt vismaz 5 burtu elementus un 3-5 vienkāršus vārdus.

⮚ 60% izglītojamie raksta vienkāršu teikumus, lietojot rakstītos burtus.

2. Turpināt veidot padziļinātu izpratni un īstenot aprobācijas procesu programmā “Līderis manī”.

a) kvalitatīvi

Pašvadītā mācību procesā tiek aktualizēti un izstrādāti uzvedības modeļi- pozitīva uzvedība, sociālās prasmes, emocionālā inteliģence, atbildība un pašregulācija, pozitīvas disciplīnas metodes, kas tika iedzīvināti kā ieradumi grupas dzīvē.

Izglītojamo sociāli emocionālās kompetences attīstīšana, izmantojot programmas “Līderis manī” pieeju, pilnveidojot mācīšanās ieradumus, pašvadības prasmes, pozitīvu attiecību veidošanu grupā, savu emociju kontroli.

Definēta un pilnveidota izglītības iestādes misija un vīzija, atbilstoši uzdevumi mērķu sasniegšanai. Izglītības iestādes darbinieki mentora vadībā apgūst programmas “Līderis manī” septiņus paradumus.

b) kvantitatīvi

Mācību procesā tiek izmantoti programmas “Līderis manī” materiāli par septiņiem līderu paradumiem, kas tiek īstenoti 100% no mācību laika. Attīstām intelektuālo, fizisko, emocionālo, garīgo un sociālo jomu, katru no šīm jomām attīstot vidēji 20% no kopējā programmas apjoma. Katra vecuma grupa visa mācību gada garumā (36 nedēļas) strādā, lai sasniegtu izvirzīto VĪZIJU, veicot vidēji četras aktivitātes nedēļā un sasniedzot konkrētus starpmērķus ik pēc deviņām nedēļām.

3. Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem mācību gadā

3.1. Nav

4. Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi

4.1 BJC - mācību treniņu nodarbības futbolā 5-6 gadus veciem bērniem.

4.2 ZIIC - tehniskais nodrošinājums Bee-bot robotu un planšetdatoru izmantošanā dabas mājas pieejamo resursu izmantošana. LEGO WeDo 2.0.

4.3 VITAE programma “Līderis manī”.

4.4 Sociālās aprūpes centrs “Rūre” vienu reizi mēnesī kopīgas darbnīcas un bērnu priekšnesumi aprūpes nama iemītniekiem.

4.5. Mācīšanās platformas: Soma.lv., Skolo.lv.

5. Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana

5.1. Audzināšanas darba prioritātes

Sociāli emocionālo pasmju (saprast sevi, pārvaldīt sevi, veidot attiecības ar citiem, pieņemt atbildīgus lēmumus) un kristīgās audzināšanas principu (žēlsirdība un iejūtības) iekļaušana ikdienas mācību procesā.

5.2. Grupās, ikdienas aktiviātēs, pedagogi plāno un kopā ar izglītojamajiem īsteno grupu projektus, emociju atpazīšanai un regulēšanai. Grupās veiksmīgi izveidotas un darbojas “Emociju bankas”.

Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Liepājas aprūpes namu “Rūre”, veidojot, izglītojamajos izpratni par cieņu, iejūtību un žēlsrdību.

6. Citi sasniegumi

6.1. Jebkādi citi sasniegumi, par kuriem vēlas informēt izglītības iestāde (galvenie secinājumi par izglītības iestādei svarīgo, specifisko). Pirmsskolas iestādes grupas aktīvi piedalījušās konkursos un izstādēs, kā arī piedalījušās sabiedrības aktivitātēs (Olimpiādē “Pūcītes skola,”, “Venden”zīmēšanas konkursā, konkursā Ilustrētā Junioriem mini "Eglīte rotājas",“Tabitas sirds” Ziemassvētku labdarības akcijā.)

6.2. Izglītības iestādes galvenie secinājumi par izglītojamo sniegumu ikdienas mācībās.

Ikdienā veiktā izglītojamo vērtēšana tiešsaistes sistēmā ELIIS, apliecina, ka ikdienā tiek vērots katra izglītojamā mācību sasniegums, jo mācību process tiek diferencēts, tiek izstrādāti individuālie plāni, lai izglītojamam pēc vajadzības tiktu sniegts nepieciešamais atbalsts.

Izglītojamo mācību sniegumu izvērtēšanai efektīvi tiek izmantots tiešsaistes sistēmā ELIIS, kur rezultāti redzami arī izglītojamo vecākiem.

Sasniegtais:

Akadēmiskās prasmes:

○ Lasītprasme un rakstītprasme: 70 % izglītojamie spēj atpazīt burtus, rakstīt vienkāršus vārdus un saprast pamata stāstu struktūru.

○ Matemātikas prasmes: 75% izgītojamiei skaita, atpazīst ciparus, izprotot vienkāršas matemātiskas operācijas, piemēram, saskaitīšanu un atņemšanu.

Sociālās prasmes:

○ Sadarbība un komandas darbs: 90% izglītojamie iemācās sadarboties ar vienaudžiem, dalīties ar rotaļlietām un strādāt kopā grupu uzdevumos.

○ Konfliktu risināšana: 60% Izglītojamie spēj risināt konfliktus ar citiem bērniem, izmantojot pieaugušo iemācītas stratēģijas.

Emocionālā attīstība:

○ Pašregulācija: 70%izglītojamie uzlabo savu spēju kontrolēt emocijas un rīcību, piemēram, gaidīt savu kārtu vai pārvaldīt vilšanos.

○ Empātija un sapratne: 85% izglītojamie izrāda izpratni par citu jūtām un situācijām, bieži izrādot empātiju un rūpes par vienaudžiem.

Trūkumi

Akadēmiskās prasmes:

○ Valodas attīstība: 5% izglītojamo (5-7 gadu vecuma grupās) ir grūtības ar vārdu krājuma paplašināšanu, teikumu veidošanu un stāstu stāstīšanu.

○ Matemātikas izpratne: 10% izglītojamiem (5-7 gadu vecuma grupās) ir grūtības matemātikas jomā.

Sociālās prasmes:

○ Konfliktu risināšana: 15% izglītojamie (visas vecuma grupas) neefektīvi risina konfliktus, bieži reaģējot ar agresiju.

○ Sadarbība: 10% izglītojamo, kuriem ir saskarsmes grūtības, bieži dod priekšroku individuālām aktivitātēm un izvairās no grupu darbiem.

Emocionālā attīstība:

○ Pašregulācija: 5% izglītojamie (visas vecuma grupas) neefektīvi pārvalda savas emocijas, bieži reaģējot ar dusmām vai raudāšanu, kad saskaras ar izaicinājumiem.

○ Empātija: 10% izglītojamiem ir grūtības izprast un reaģēt uz citu cilvēku jūtām, bieži izrādot egoistiskas uzvedības pazīmes.

Secinājumi

● Individuāla pieeja: Pedagogiem jāpielāgo mācību metodes, lai apmierinātu katra izglītojamo vajadzības, sniedzot papildu atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams.

● Vecāku iesaiste: Vecāku aktīva iesaistīšanās izglītojamo izglītībā ir nozīmīga, nodrošinot mājās atbalstošu mācību vidi.

● Turpmākā attīstība: Ieteicams turpināt attīstīt izglītojamo sociālās un emocionālās prasmes, izmantojot strukturētas aktivitātes un spēles, kas veicina šo prasmju attīstību.

Šie secinājumi un ieteikumi palīdz izglītojamiem efektīvi apgūt mācību programmu, kas veicina izglītojamo vispusīgu attīstību un sagatavo viņus veiksmīgai pārejai uz skolas dzīvi.

7. Kritēriju izvērtējums

Kritērijs “Mācīšana un mācīšanās” (izvērtē pēc katra mācību gada)

Izglītības iestādes vadības mērķi un/vai sasniedzamie rezultāti mācību nodarbību vērošaņā 2023. /2024. māc.g.

Izglītības iestādes iegūtie dati un informācija no nodarbību vērošanas.

2-3 galvenie secinājumi par nodarbību vērošanā iegūtajiem datiem un informāciju:

1. Dažādot mācību metodes, lai uzlabotu izglītojamo iesaisti, interesi un aktivitātes līmeni, attīstot izglītojamo spēju koncentrēties nodarbību laikā.

2. Balstoties uz individuālās attīstības atšķirībām izglītojamo kognitīvajā, emocionālajā un sociālajā attīstībā, pielāgojot nodarbības dažādiem izglītojamo attīstības līmeņiem.

3. Nepieciešams uzlabot mācību procesa organizācijas efektivitāti, pielāgojot nodarbību formātu, ilgumu un saturu, lai veicinātu optimālu mācīšanos un attīstību visas dienas garumā. Veicināt dažādu mācību metožu pielietošanu, attīstot izglītojamo interesi nodarbību procesā.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un tās pilnveidei	Divas reizes mācību gadā tiek veikta mācību procesa vērošana, ne mazāk kā 80% pedagogu, lai iegūtu informāciju par mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitāti. Tai skaitā informācija un dati tiek iegūti skolotāju koleģiālajos vērojumos divas reizes gadā. Iegūtie dati tiek apkopoti, analizēti tālākam darbam. Informācija un dati ELIIS sistēmā. (Mēneša plāns, dienas apraksts, foto no mācību procesa) Ikgadējs pedagoga profesionālās darbības pašvērtējums. Pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšana. mācību gadā(četri pedagogi uz otro pakāpi, divi pedagogi uz pirmo pakāpi)	Jāpārskata un jāpilnveido mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes izvērtēšanas sistēma.
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība		Jāveic uzlabojumi pie sistēmātiskuma.
Izglītības iestādes darbība, nodrošinot izglītības ieguvi ģimenē	Izstrādāta kārtība izglītojamo izglītības ieguvei ģimenē nodrošināšanai.	Pilnveidot individuālo plānu struktūru.
Izglītības procesa īstenošana pirmsskolas izglītības iestādē	Mācību process tiek organizēts, dažādojot mācību metodes, ievērojot katra izglītojamo vajadzības.

Kritērijs “Administratīvā efektivitāte” (Izvērtēts pēc 2023. /2024. māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas darba plānošanas sistēma un efektivitāte;		-Pirmsskolas darbības pašvērtēšanā ieinteresēt un iesaistīt līdz 40% likumiskos pārstāvjus diskusiju, aptauju veidā un līdz 60% tehnisko personālu, lai veiktu sasniegto rezultātu padziļinātu analīzi, veidojot vienotu izpratni par iestādes attīstību.
Izglītības iestādes vadītāja, izglītības iestādes darba, izglītības programmas īstenošanas pašvērtēšanas kvalitāte un efektivitāte		Novērtēt komunikācijas kanālus un to efektivitāti, veicot regulāras aptaujas un intervijas.
Personāla pārvaldības efektivitāte	Iestādē ar katru darbinieku tiek veiktas individuālās pārrunas vienu reizi gadā. Iestādē darbiniekiem vienu reizi mēnesī tiek organizētas kopīgas mācības (Canva, septiņi paradumi, interaktīvās tāfeles izmantošana, google diska izmantošana)	-Pilnveidot pedagogu un skolotāju palīgu darba snieguma kvalitāti, konkretizējot stratēģiskos mērķus katrai mērķgrupai.
Izglītības iestādes vadības komandas darba efektivitāte un sasaiste ar izglītības attīstības un/vai nozares politikas mērķiem	Ieviešot iestādē “Līderis manī”, ir izveidota “Vadības komanda” un “Ieviešanaskomanda”. Vadības komandai ir izpratne par kopīgi sasniedzamajiem rezultātiem. Sadarbojoties ar Narmadas tautskolu noorganizētas vadības apmācības turpmākai efektīvai darbībai.
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas un izpratne par finanšu un resursu efektīvu pārvaldību	Vadītājs mērķtiecīgi un rūpīgi plāno pirmsskolas budžeta tāmi, ņemot vērā pirmsskolas iestādes darbinieku un iestādes padomes priekšlikumus	Pārskatīt budžeta plānošanu un izlietojumu, kā arī resursu pieejamību un to izmantojumu.

Kritērijs “Vadības profesionālā darbība” (Izvērtēts pēc 2023. /2024.māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas, izpratne par izglītības iestādes darbības tiesiskumu, prasme izstrādāt un atjaunot tiesību aktus	Vadītāja nodrošina iestādes darbības tiesiskumu un nozares politikas prioritātes. Vadītāja definē iestādes vīziju un stratēģisko redzējumu. Nosaka mērķus, uzdevumus un izglītības iestādes vērtības. Identificē un sintezē jaunus virzienus izglītības iestādes vērtībās un pārveido tās izglītības iestādes attīstības prioritātēs.	Atjaunot, iekšējos normatīvos aktus, atbilstoši aktualitātēm. Ieviest jaunos normatīvos aktus iestādes darbā.
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas par līderības stratēģijām un taktikām, prasme pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību	Vadītājai ir pietiekamas zināšanas un prasmes par līderības stratēģijām un taktikām. Vadītāja izmanto gan vizionāro, situatīvo un demokrātisko līderības stratēģiju. Vadītāja konsultējas ar vadības komandu, pedagogiem, darbiniekiem, vecākiem un dibinātāju, lai demokrātiski vadītu lēmumu pieņemšanas procesu, uzņemas atbildību un krīzes situācijās spēj pieņemt nepopulārus lēmumus.	-Izveidot mērķtiecīgu atklātības principu komunikācijā ar visām mērķgrupām par pārmaiņu procesa ieviešanas plusiem un mīnusiem. -Aktualizēt, atjaunināt un papildināt iestādes darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos dokumentus, kas reglamentē darbinieku pienākumus un tiesības, vērtības, sadarbību, savstarpējo komunikāciju.
Izglītības iestādes vadītāja komunikācija	Vadītājai ir plašas zināšanas un kompetence stratēģiskajā komunikācijā, iekšējā komunikācijā, krīzes komunikācijā un starpkultūru komunikācijā. Vadītāja izmanto verbālo, rakstisko un neverbālo komunikāciju nodrošinot, ka visi iesaistītie saprot izvirzītos mērķus un plānus.	Papildināt zināšanas IT jomā (Agile, Kanban), lai nodrošinātu efektīvāku komunikāciju ar darbiniekiem un vecākiem.
Izglītības iestādes vadītāja kompetence sniegt un saņemt atgriezenisko saiti, veidojot mācīšanās organizācijā kultūru izglītības iestādē	Vadītāja pielāgo komunikācijas stilu un valodu atbilstoši dažādām auditororijām, nodrošinot konstruktīvu atgriezenisko saiti. Regulāra saziņa, caurspīdīgums un godīgums, tehnoloģiju izmantošana un kultūras izpratne nodrošina iekļaujošu un daudzveidīgu vidi, kas veicina iestādē savstarpēju sapratni un cieņu.	-Aktualizēt iestādes attīstības plānu, izmantojot “Līderis manī” ieteiktos metodiskos materiālus.
Izglītības iestādes vadītāja ētiskums	Vadītājas darbība ir ētiska, to raksturo iestādes definētās vērtības, godīgums, vārdu un darbu saskaņa, prasme īstenot cieņpilnu komunikāciju, vienota viedokļa paušana gan publiskajā komunikācijā, gan iekšējā komunikācijā.
Izglītības iestādes vadītāja izpratne par izglītības attīstības, tostarp izglītības kvalitātes, un/vai nozares politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem	Vadītāja kopā ar “Vadības komandu” un “Ieviešanas komandu” nodrošināja orientāciju uz rezultātu sasniegšanu iestādē. Izstrādāts un realizēts vienots audzināšanas un mācību process, kurā izglītojamais apgūst zināšanas dažādās jomās, attīstot caurviju prasmes, vērtības un tikumus.	-Izveidot un uzturēt kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas sistēmas, lai regulāri izvērtētu iestādes darbību un sasniegumus. -Analizēt datus un atsauksmes, lai identificētu uzlabojumu jomas un veiktu nepieciešamos pasākumus.

Kritērijs “Atbalsts un sadarbība” (Izvērtēts pēc 2023. /2024 māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību		-Padziļināt sadarbību ar nozares speciālistiem un vietējo kopienu. -Nodrošināt izglītības iestādes stratēģiskās attīstības vajadzības.
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar vietējo kopienu un/vai nozares organizācijām	Vadītāja darbojas kā eksperte “Biedrība-Izglītība” (vada Evija Papule), ir LIZDA vadītāju padomes locekle.
Izglītības iestādes vadītāja rīcība, veidojot izziņas un inovāciju organizācijas kultūru izglītības iestādē	Vadītāja veido izziņas un inovāciju organizācijas kultūru iestādē, ko raksturo personāla un izglītojamo atvērtība pārmaiņām, kā arī izpratne par to nepieciešamību un atbalsts pārmaiņu ieviešanai. Vadītāja ir noorganizējusi iestādē mācības kopīgi visiem pedagogiem: Canva, Narmadas tautskola, Jura Rubeņa semināru:” Kā man palīdzēt pašam sev?”, mācītāja Mārtiņa Baloža lekciju cikls (sadarbība, cieņa, atbildība), tādējādi veicinot iestādē jaunas inovācijas, un katra personības izaugsmi.	-Turpināt vienu reizi mēnesī uzaicināt lektorus, tādējādi veidojot iestādi kā “Organizācija, kura mācās”.
Izglītības iestādes vadītāja rīcība savstarpējās pieredzes apmaiņai un komanddarbam izglītības iestādē	Vadītājs vada savstarpēju mācīšanos un komandas darbu, kas dod iespēju apkopot, uzkrāt un publiskot zināšanu radīšanas un mācīšanās pieredzi. Iestādē kolektīva saliedēšanai, katru gadu tiek organizēti motivējoši pasākākumi “Gada darbinieks”, Agapes mielasts, Skolotāju diena, pieredzes apmaiņas braucieni -ekskursijas, Ziemassvētki, radošās darbnīcas.
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītojamo vecākiem	Katru gadu pasākumā “Pavasara kliņģeris pie vadītājas”, tiek suminātas aktīvākās un uz pozitīvu sadarbību vērstās izglītojamo ģimenes.	Turpināt un pilnveidot “Vecāku akadēmija”, sniedzot atbalstu vecākiem, kuriem var būt grūtības vai jautājumi par bērna izglītību un attīstību.
Izglītības iestādes vadītāja rīcība, nodrošinot izglītības iestādes padomes/konventa un izglītojamo pārstāvības institūcijas darbību		Izglītot iestādes padomes locekļus par pirmsskolas izglītības iestādes audzināšanas un mācīšanas jautājumiem. Rosināt izglītības padomei iesaistīties pašiem un iesaistīt grupu vecākus “Līderis manī” vecāku apmācībās.

Kritērijs “Pedagogu profesionālā kapacitāte” (Izvērtēts pēc 2023. /2024. māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām	Visu pedagogu izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst noteiktajam normatīajos aktos. Nemainīgs personāls, kuram ir kopīgs redzējums izglītības iestādei mērķtiecīgi virzot izglītojamos pastāvīgi paaugstināt pasaules izzināšanas prasmes un kompetences, sniedzot viņiem nepieciešamo atbalstu.	Sniegt individualizētu atbalstu pedagogiem viņu profesionālās kapacitātes uzlabošanai.
Pedagogiem nepieciešamās profesionālās kompetences pilnveides atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām	Pedagogiem ir nepieciešamie kompetenču pilnveides kursi, t.sk. 6 h kursi audzināšanas jautājumos un bērnu tiesību aizsardzībā, kā arī visi dati par pedagogu profesionālo pilnveidi savlaicīgi tiek ievadīti VIIS sistēmā. Viens darbinieks studē izglītības zinātnes Liepu doktorantūrā Viens darbinieks ieguvis Liepu izglītības zinātņu maģistra grādu.	-Plānot budžetā atbalsta iespējas pedagogiem profesionālās pilnveides pasākumu organizēšanai iestādē. -Izmantot Liepājas Izglītības pārvaldes “Izglītības attīstības un metodiskā centra” piedāvātās apmācības pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
Izglītības iestādes īstenotās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides efektivitāte		-Veicināt pedagogu un skolotāju palīgu tālākizglītību.
Pedagogu noslodze un profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē	Pedagogiem tiek nodrošināta optimāla noslodze, ieviesta profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēma. Četri pedagogi ieguva otro valitātes pakāpi Divi pedagogi ieguva pirmo kvalitātes pakāpi
Pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma izglītības iestādē	Izglītības iestādē ir izveidota iekšējā izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma pedagoģiskā personāla darba izvērtēšanai. Vienreiz gadā notiek individuālās pārrunas ar pedagogiem, balstoties uz pašvērtēšanas rezultātiem un turpmāk nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi.

Kritērijs “Kompetences un sasniegumi” (Izvērtēts pēc 2021. /2022. māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes sistēma izglītojamo mācību sasniegumu diagnosticēšanai
Izglītības iestādes audzināšanas darba prioritāro virzienu un sasniedzamo rezultātu noteikšana trīs gadiem
Izglītības iestādes audzināšanas darba izvērtēšanas kvalitāte		Pilnveidot un dažādot kristīgās mācības īstenošanu.
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu definēšana		Izstrādāt un ieviest sistēmu izglītojamo sasniegumu vērtēšanai
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu sasniegšana

Kritērijs “Vienlīdzība un iekļaušana” (Izvērtēts pēc 2021. /2022. māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes izveidotā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūras ieviešanai		Jāizstrādā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai.
Izglītības iestādes darbībā un izglītības programmas īstenošanā un izglītības ieguvē iesaistīto izpratne par vienlīdzības un iekļaušanas aspektiem izglītībā

Kritērijs “Pieejamība” (Izvērtēts pēc 2021. /2022. māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes izpratne par faktoriem, kuri ietekmē izglītības pieejamību;		Profesionālās pilnveides apmācībās iegūtās zināšanas un prasmes pielietot ikdienas darbā.
Izglītības vides pieejamība un izglītības programmas pielāgošana izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām	Ziemeļu korpusā izbūvēta uzbrauktuve, pielāgota grupas vide un pāreja uz Dienvidu korpusa mūzikas zāli izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem.
Izglītības iestādes iespēju un piedāvājuma ietekme uz iespējām nodrošināt augstu izglītības kvalitāti

Kritērijs “Drošība un psiholoģiskā labklājība” (Izvērtēts pēc 2021. /2022. māc. g.)

Anketēšanā iespējamais dalībnieku skaits		Cik % iespējamo respondentu piedalījās anketēšanā	Cik % no aptaujātajiem vērtē iestādes mikroklimatu, fizisko un emocionālo vidi kā drošu
Kopā izglītības iestādē, t.sk.
Pedagogi	23	98%	100% fiziski droši, 68,2 % emocionāli droši
Vecāki	190	23%	80 % fiziski droša, 82,9 % emocionāli droši

Secinājumi par anketēšanā iegūtajiem rezultātiem:

1. Anketēšanā piedalījās tikai 23 % vecāku, kas neļauj izdarīt objektīvus secinājumus.

2. 70% pedagogu uzskata, ka iestādē ir stabilitāte un drošība par nākotni un pozitīva attieksme un laba sadarbība ar administrāciju.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumu ievērošana.
Izglītības iestādes fiziskā drošība un ar to saistīto risku identificēšana un novēršana		Izglītības iestādes sociālajam pedagogam un atbildīgajam par ugunsdrošību, izstrādāt darba plānu visām mērķgrupām iepazīstināšanai ar drošības jautājumiem.
Emocionālā drošība izglītības iestādē un ar to saistīto risku novēršana		Nepieciešams veikt skaidrojošus pasākumus darbiniekiem par emocionālo drošību, veidojot vienotu izpratni.
Izglītības iestādes personāla un izglītojamo labizjūta	Ik gadu novembrī notiek iestādes pedagogu un tehnisko darbinieku nominācija “Gada darbinieks”, tādejādi veicinot darbinieku motivāciju un labizjūtu.
Izglītības iestādes darbs, iegūstot informāciju un datus par izglītojamo, vecāku un personāla drošību un psiholoģisko labklājību

Kritērijs “Infrastruktūra un resursi” (Izvērtēts pēc 2021. / 2022. māc. g.)

Informācija par izglītības programmās pieejamajiem materiāltehniskajiem resursiem to apguves kvalitatīvai nodrošināšanai

Ikdienas klātienes mācību īstenošanai pieejamais nodrošinājums

IT resursu pieejamība pedagogu darbam grupā (pieejamība % no izglītības iestādei nepieciešamā, piemēram, dators/ video projektors / interneta pieslēguma kvalitāte / digitālie mācību līdzekļi u.tml.)

Valodu mācību jomas apguvei pieejamie un nepieciešamie materiāltehniskie resursi (minami tikai galvenie pieejamie resursi un tikai būtiskākie nepieciešamie resursi)

Dabaszinību mācību jomas apguvei pieejamie un nepieciešamie materiāltehniskie resursi (minami tikai galvenie pieejamie resursi un tikai būtiskākie nepieciešamie resursi)

Dators – 15 portatīvie,

4 stacionārie (100%);

Video projektors- 2

+ interaktīvā tāfele (66%);

Interneta pieslēguma kvalitāte nepietiekama .

Interaktīvā tāfele;

Gaismas galdi;

Gaismas molberti;

Radošuma siena;

Robots Robi;

Smilšu galds.

Interaktīvā tāfele;

Gaismas galdi;

Mikroskops;

Svari;

Izgaismotais zvaigznāju globuss;

Gaismas molberti;

tts Log-Box.

Citi komentāri

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādei pieejamie materiāltehniskie resursi izglītības programmas īstenošanai		Nepieciešams iegādāties planšetes.
Izglītības iestādei pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālie resursi izglītības programmas īstenošanai		Interneta kvalitātes uzlabošana.
Izglītības iestādes materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantošanas efektivitāte		Veikt ikgadēju IT izvērtējumu, novērtējot IT tehnisko stāvokli, ieplānojot gada budžetā nepieciešamās IT tehnoloģijas
Izglītības iestādes apkārtējā teritorija un telpu atbilstība mācību un audzināšanas procesam, to funkcionalitāte	Baskāju taka Muzikālā siena Zaļās dobes, kas veicina mācīšanos un atbildību kā arī dažādo izglītojamo aktivitātes āra vidē.	Iegādāties āra interaktīvo klasi. Veidot daudzfunkcionālu mācību āra vidi.
Izglītības iestādes apkārtējās teritorijas un telpu multifunkcionalitāte

Kritērijs “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” (Izvērtēts pēc 2022. /2023.māc. g.)

Galvenie secinājumi par izglītības iestādes darbu ar izglītojamiem ar zemiem mācību sasniegumiem:

1.Nepietiekama atbalsta sistēma valsts valodas apguvei mazākumtautības izglītojamiem

2.Nepilnīga atgriezeniskās saites izmantošana izglītības procesa pilnveidošanā, darbā ar sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi		Izveidot sistēmu mazākumtautību izglītojamajiem mācību programmas apguvei latviešu valodā. Pilnveidot vērtēšanas kārtību mācību sasnieguma līmeņa noteikšanai.
Izglītības iestādes rīcība, izvērtējot absolventu un/vai viņu vecāku sniegto informāciju par nepieciešamo rīcību izglītības procesa pilnveidei		Izglītojamajiem mainot izglītības iestādi, izzināt vecāku vērtējumu par izglītības procesu, lai pilnveidotu savu darbību.
Izglītības iestādes izglītojamo iemesli izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai	Izglītības iestādē nav vērojama izglītojamo mācību pārtraukšana. Tā ir saistīta ar atsevišķiem gadījumiem sakarā ar dzīvesvietas maiņu.

Kritērijs “Izglītības programmu īstenošana” (Izvērtēts pēc 2022. /2023. māc. g.)

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes informācija par tās īstenoto izglītības programmu ievadīšana un aktualizēšana VIIS
Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, aktualitāte un mūsdienīgums
Izglītības programmas īstenošanā iesaistīto izpratne par izglītības programmas mērķiem un 1-3 gadu laikā sasniedzamajiem rezultātiem		Paaugstināt jauno pedagogu profesionālo kompetenci un veicināt izpratni par izglītības programmas mērķiem un sasniedzamiem rezultātiem, organizējot pieredzes apmaiņas pasākumus (rotaļnodarbību vērošana, konsultācijas, semināri)
Izglītības iestādes pedagogu sadarbība, nodrošinot vienotu pieeju izglītības programmas īstenošanā		Veicināt sadarbības prasmes jauniem pedagogiem plānojot un organizējot mācību nodarbības sadarbībā ar mūzikas un sporta skolotājiem
Izglītības iestādes īstenoto mācību/ārpusstundu pasākumu efektivitāte, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu		Apzināt izglītojamos ar talanta iezīmēm mācīšanās vajadzības nodrošinot izglītojamo izaugsmi.
Izglītības iestādes darbība mācību laika efektīvai izmantošanai, īstenojot izglītības programmu
Izglītības iestādes darbība, īstenojot speciālās izglītības programmu (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmu);
Izglītības programmas īstenošanas kvalitāte dažādās struktūrvienībās (filiālēs) (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmu dažādās struktūrvienībās/filiālēs);
Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas efektivitāte un kvalitāte

8. Informācija par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi

Ieteikums	Izpilde
Nepieciešams aktualizēt izglītības iestādes nolikumu atbilstoši ārējiem normatīviem aktiem.	Tiek gaidītas Liepājas Izglītības Pārvaldes norādes par pirmsskolu nolikumu aktualizēšanu.
Nepieciešams uzlabot izglītības iestādes padomes darba efektivitāti, nodrošinot pašvaldības un vecāku iesaisti iestādei svarīgu lēmumu pieņemšanai un komunkācijas pilnveidei.	Ir izveidota jauna iestādes padome, kurā iekļauts pašvaldības pārstāvis, vienpadsmit vecāki un trīs pedagogi. 10.10.2023 notika iestādes padomes sapulce, kurā vienojās par sadarbības virzieniem
Nepieciešams pilnveidot pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēmu, nodrošinot vienotu stratēģisko redzējumu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem.	Ir papildināta pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma, pamatojoties uz vērotajām nodarbībām, pedagogu anketēšanu un individuālām sarunām.
Nepieciešams pilnveidot mācīšanās organizācijas kultūru, nodrošinot regulāru profesionālas atgriezeniskās saites sniegšanu un saņemšanu.	Izmantojot VITAE kursa “Mācību stundu/nodarbību vērošanas pieejas, atgriezeniskās saites sniegšanas principi pēc stundu vērošanas” materīālus, tiek nodrošināta regulāra atgriezeniskās saites sniegšana un saņemšana.
Ieteicams pilnveidot infrastruktūru āra nodarbību realizācijai, nodrošinot vecumposmam atbilstošas un drošas ierīces	Ir pilnveidota āra mācību vide –pieci galdi ar soliem, mājiņa- sižeta lomu rotaļām, āra virtuvīte, muzikālā siena, molberti, divi- basketbola grozi uz statīva. Ir izstrādāts un apstiprināts projekts teritorijas labiekārtošanai, kurā ir iekļauts arī sporta laukums ar skrejceliņu.
Ieteicams organizēt VUGD inspekcijas pārbaudi saņemtā atzinuma datus - dokumenta datumu, pārbaudes akta numuru aktualizēt VIIS.	Pārbaude notika 13.03.2023, un dati ievadīti VIIS.
Ieteicams pilnveidot atbalsta komandas darbu, palielinot logopēda slodzi un piesaistot psihologu, nodrošinot iekļaujošās izglītības principus.	Izpildīts daļēji. Ar 01.09.2023 gadu piešķirts papildus 0,83 likme logopēds.

9. Izglītības iestādes vadītāja un izglītības iestādes padomes ieteikumi izglītības iestādes darbības pilnveidei un izglītības/nozares politikas jautājumos (pēc iestādes vēlmēm)

Izglītības iestādes vadītāja ieteikumi

Uzlabot infrastruktūru pirmsskolas ārpus iestādes pieguļošojā teritorijā, izveidojot autostāvvietas vecākiem un darbiniekiem, labiekārtot ar dekoratīviem krūmiem un ziediem.
Labiekārtot Dzintara pamatskolas sporta laukumu, lai to varētu izmantot gan mūsu iestādes, gan p.i.i. “Prātnieks” audzēkņi.
Piešķirt līdzekļus attīstības budžetā interaktīvās āra lapenes iegādei, kurā varētu vadīt āra nodarbības un izmantot kā skatuvi āra pasākumiem.

Izglītības iestādes padomes ieteikumi

Apzināt katru grupu par vēlmi pēc interešu izglītības iespējām iestādē

2024./2025. mācību gadā.

Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze

	Decembris 2024
P	O	T	C	P	S	Sv
						1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31