Februāris 2025  
P O T C P S Sv
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28    

                                             Valodas loma bērna attīstībā

                                             Vārds ir brīnums. Pateicoties vārdam veidojas domas. Valoda un domāšana                    

                                             neeksistē viena bez otras. Ar domāšanu mēs atspoguļojam apkārtējo īstenību un ar

                                             valodas palīdzību šīs domas izsakām. Attīstot bērna valodu, vienlaikus tiek

                                             veicināta arī intelekta un emociju attīstība. Tas viss ir ļoti nepieciešams veiksmīgam

                                             mācību darbam skolā.

 

Valodas un runas agrīna attīstība

Ļoti liela nozīme ir agrīnai komunikācijai, jo runa attīstās atdarināšanas procesā, bērns atdarina mātes lūpu kustības, mīmiku. Tas notiek tikai tad, ja ar bērnu jau no pirmajām dzimšanas dienām sarunājas, dzied, apmīļo.

Piedāvāju šādu tabulu:

2 -3 mēnešos

5 – 6 mēnešos

9 – 10 mēnešos

10 – 12 mēnešos

Sāk izrunāt skaņas (dūdo) a-ā, e –ē, g-gu, k-ku

Izrunā atsevišķas zilbes (lalina) va-va-va, ma-ma-ma, ba-ba,ba

Parādās zilbju atkārtojumi ar dažādu intonāciju: te-te, pa-pa

Veido pirmos vārdus

 

Kas jāprot divgadniekam?

Divu gadu vecumā mazulim jau gribas izteikt savas domas un saņemt tām apstiprinājumu. Nevarot to izdarīt rodas diskomforts un stress. Ja mazulim valoda attīstās normāli, divu līdz trīs gadu vecumā viņa vārdu krājumā vajadzētu būt ne mazāk par 120 vārdiem, kā arī jāveido divu vārdu teikumi. Šajā vecumā bērniem rodas izpratne par lietvārdiem, darbības vārdiem, īpašības vārdiem un prievārdiem.

Kas divgadniekam varētu sagādāt grūtības?

Viņam vajadzētu prast izrunāt vienkāršus vārdus, piemēram- lapa, māja, kāja un tml. Grūtākus vārdus, piemēram- televizors, kartupelis, telefons un tml., bērns var nepareizi izrunāt pat līdz piecu gadu vecumam. Tikpat ilgi viņš var apgūt pareizu skaņu izrunu, taču katram bērnam tas notiek atšķirīgi no citiem, nevajadzētu pieprasīt, lai bērns runā skaidri un pareizi jau trīs gadu vecumā. Visbiežāk grūtības bērniem sagādā skaņu- r, l, ļ, s, z, š, ž, c, dz, č un dž pareiza artikulācija. Vecākiem tad nevajadzētu spiest bērnu izrunāt šis skaņas pareizi, bet vajadzētu meklēt logopēda palīdzību.

p.s. Skolotājs logopēds ir speciālists, kura redzeslokā ir  runas un valodas diagnostika (novērtēšana) un labošana.

Kad vecākam būtu jāgriežas pēc palīdzības pie logopēda?

Katrs gadījums ir īpašs, bet ja bērna pirmsrunas attīstībā nav bijusi ne lalināšana, ne gugināšana, ja bērniņš nepilnīgi komunicē, ja valodiņa dabiskā vidē neveidojas spontāni, tad ar speciālista apmeklējumu nevajadzētu kavēties. Logopēds noteikti būtu jāapmeklē tad, ja 2 – 2,5 gadu vecumā bērna vārdu krājumā tikai daži desmiti vārdu un to izruna ir neskaidra. ( par logopēda palīdzības saņemšanu jākonsultējas pie ģimenes ārsta, pirmsskolas izglītības iestāde logopēda pakalpojumus nodrošina tikai no 3 gadu vecuma).

Kādas ir valodas problēmas bērniem?

Sagatavoja logopēde Valda Trinkūna                                                            Izmantoti interneta resursi

Ar kādiem speciālistiem ir saistīts logopēda darbs ?

Bieži valodas traucējumi norāda uz kādu citu problēmu bērna attīstībā, tāpēc nevajadzētu paļauties, ka logopēds viens pats izdarīs visu nepieciešamo un Jūsu bērns noteiktā laikā sāks skaidri runāt. Taisni otrādi! Rezultāts sasniedzams vien sadarbojoties, jo viens „nav karotājs”, ir jāsadarbojas ar dažādiem speciālistiem : neirologu, audiologu, pediatru, otolaringologu, fizioterapeitu, psihologu, speciālo skolotāju ( pēc vajadzības) un konsultācijas pie šiem speciālistiem varat nodrošināt vien Jūs paši- vecāki ar ģimenes ārsta atbalstu.

Tikai tad, ja būs pilnīga izpratne par problēmas pamatbūtību, varēs pieņemt izsvērtus un pareizus lēmumus terapijas procesam.

 

Ko sevī iekļauj logopēda nodarbības?

 Bērns pats sev ir skolotājs - viņš sevi sagatavo un vingrina citiem saprotamai runai jau tad, kad tikai lalina un dūdo. Tāpēc tie mazuļi, kuri ir droši, aktīvi un vēlas sazināties ar citiem, parasti sāk runāt agrāk. Biklākie bērni runā mazāk, līdz ar to sāk runāt vēlāk.

 

Runa ir vispārējo kustību sastāvdaļa, tikai šīs kustības ir daudz sīkākas un sarežģītākas. Organismā viss ir saistīts, piemēram, ja bērnam nebūs veiklas kājas un rokas, tad arī artikulācijas orgāni nebūs tik kustīgi un mazulim būs kavēta valoda. Jebkura kustību kopjoša nodarbība ir arī valodas attīstības nodarbība. Bērnu valodas attīstība ir cieši saistīta ar roku sīkās muskulatūras pilnvērtīgu darbību. Ja atpaliek pirkstu kustības, tad atpaliek arī runas attīstība.

 

                Roku pirkstu jeb sīkās muskulatūras vingrinājumi :

 

* ar abu roku plaukstām;

* ar vienas rokas plaukstu;

* ar abiem lielajiem pirkstiem;

* ar vienu – rādītājpirkstu.

Jātrenē un jāvingrina ir ne tikai pirkstiņi, bet arī viss artikulācijas aparāts: lūpas, mēle, aukslējas.

 

 Artikulācijas aparāta vingrinājumi:

 

Jātrenē un jāveido arī bērna pareiza elpošana, tāpēc daži elpošanas vingrinājumi:

Noteikumi, kuri būtu jāievēro, sarunājoties ar bērnu:  

 

 

Dizains: SIA "Dizainers", Izstrādātājs: Lauris Neimanis © LIP 2009