Decembris 2019  
P O T C P S Sv
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          

Pienācis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Četras nedēļas ir pietiekoši ilgs laiks, lai paspētu ne tikai sagaidīt Ziemassvētkus, bet dot vērtīgu ieguldījumu bērna runas un valodas attīstībā.

Aizdedzinām pirmo adventes svecīti. Divgadīgs bērniņš apgūs jaunus vārdus caur sajūtām, ko pats izbaudīs: gaišs, tumšs, spoža, silta, karsta. Trenējam elpošanu, mācām bērnam pūst. Pūt lēni svecīti, lai nenodziest! Nopūt svecīti, jo iesim ārā, svecīte nedrīkst palikt degot! Liekas, tas ir tik vienkārši, bet arī vienkāršas lietas bērnam ir jāmāca un vairāki desmiti reižu jāatkārto.

Gatavojam adventes vainadziņu kopā ar bērnu. Nekas, ka veikalā vai tirgū nopirktais būtu greznāks, toties kopā veidotais ir mīļāks un dod treniņu izdomai, iztēlei, pirkstiem, sajūtām. Pietiek, ja ap metāla stīpiņu stingri apliekam saburzītu papīru: avīzi, kreppapīru un aptinam ar greznāku un piemērotas krāsas materiālu: lentīti, audumu, un dekorējam, pielīmējot zvaigznītes, bumbiņas, pārsliņas. Vidū liekam sveci. Darba procesā ļaujam bērnam visu saskaitīt, pataustīt, pasmaržot, nosaukt krāsas. Tā vairosim bērna sajūtas un vārdu krājumu.

Ir laiks arī uzcept pīrādziņus: brūnus, spīdīgus, nosmērētus ar oliņu, kuru sakūluši veikli maza bērna pirkstiņi. Darbošanās ar mīklu, veidojot pīrādziņus, ir laba terapija, lai bērns gūtu maksimālu baudījumu no procesa. Skaitām līdzi sen zināmu dzejolīti: Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši!

Pēc četrām adventēm klāt lielais notikums. Vienojieties jau laikus, kā visi kopā mājās atnesīsiet eglīti. Smarža, krāsa un asums jāizbauda, cik tik lien, lai bērns atceras un sajūt, kāda ir eglīte un vēlāk saviem bērniem var pastāstīt, ka eglīte ir ne tikai zaļa, bet arī smaržīga, asa, durstīga, smaga, slapja, liela, gara, skaista, jauka.

Dāvanas gatavo ne tikai Ziemassvētku vecītis ar palīgiem rūķiem, bet arī visi ģimenes locekļi: mamma, tētis, bērni, omīte, vectētiņš. Parādiet bērnam, kā ada zeķes! Varbūt zeķēm noderēs mazuļa sapītas pīnītes, ko glīti apsiet apkārt. Pašu zīmēti un 5 – 6gadīgu bērnu rakstīti apsveikumi vecvecākiem – kas var būt labāks par šo! Visiem būs prieks par paveikto un bērnam veicinātas skaņošanas un rakstīšanas iemaņas, bez kurām skolā neiztikt.

Dzejoļi, dzejoļi, dzejoļi! Runāt precīzi, ritmiski, ar izteiksmi – tas attīsta valodas un ritma izjūtu. Garos dzejoļus var sadalīt pa gabaliņiem, pa fragmentiem, pa pantiņiem un dot iespēju runāt visai ģimenei – būs Ziemassvētku uzvedums.

Pagaršot deviņus ēdienus ir vērtīgs vingrinājums garšas sajūtām. Nevajag daudz, pietiek pa kripatiņai, galvenais, lai garšas atšķiras: skāba, sāļa, rūgta, salda. Zirņi, pupas, piparkūkas, gaļiņa…

Kad durvis ver Ziemassvētku vecītis un lasa bērna rakstītās vēstules, tad sajūsma pārņem ne tikai bērnus, kuri vairs pat īsti netic vecīša esamībai, bet arī pieaugušos. Mēs atgriežamies bērnībā un kopā ar saviem bērniem atkal no jauna izdzīvojam patīkamas, mīļas atmiņas, jūtamies kā bērni un mācām bērniem būt patiesiem, stipriem, ticēt labajam.

Ziemassvētkos nevajag lielu dāvanu maisu, dārgas rotaļlietas un izsmalcinātus dzērienus. Ziemassvētkos nepieciešama mīlestība, sirsnība, patiess acu skats un labi vārdi, ko pateikt visiem, kas mums apkārt.

logopēde Ilona Salna


Dizains: SIA "Dizainers", Izstrādātājs: Lauris Neimanis © LIP 2009